Dienas ziņas

Briselē tiekas NATO un Maskavas pārstāvji

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Darbu pārtraukušas riepu pārstrādes rūpnīcas

Tukumā un Jaunjelgavā riepu trūkuma dēļ darbību beidz pārstrādes uzņēmumi

Kamēr ik gadu tūkstošiem tonnu riepu tiek izmestas mežos un grāvjos, riepu pārstrādes uzņēmumi Tukumā un Jaunjelgavā savu darbību beiguši riepu trūkuma dēļ. Šāda situācija izveidojusies, jo nav sakārtota riepu apsaimniekošanas sistēma, kas ļautu "finansējumam sekot riepām". 

Vietā, kur Tukumā pirms divarpus gadiem tika atklāta mehāniskā riepu pārstrādes rūpnīca, kas gadā solīja granulās pārstrādāt 10 000 tonnu riepu, tagad valda klusums. Uzņēmumā skaidroja, ka riepas var pārstrādāt, ja tām līdzi seko nauda. Diemžēl, nesakārtoto likumu dēļ 10 000 tonnu riepu gadā, kam līdzi sekotu finansējums, neesot izdevies saņemt, tāpēc līnija slēgta.

"Diemžēl Latvijā joprojām trešdaļa līdz puse tirgus ir pelēka, kur nauda par apsaimniekošanu, savākšanu un pārstrādi netiek samaksāta. Mēs pa diviem gadiem esam pārstrādājuši tikai 10 000 tonnas, un ar šādiem apjomiem atpelnīt līniju nevarēja," izteicās uzņēmuma ''Eco Baltia vide'' valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Tas, ka riepu savākšanas sistēma nav sakārtota, uzņēmumam bija zināms jau sen. Bet pie tā esot strādāts un bijusi cerība. Tagad gan tā krietni izplēnējusi.

"Zinot to, cik gausi mainās likumdošana un visi regulējumi, un normatīvie akti... Ātrāk par trīs gadiem, es tiešām neredzu, ka Latvijā varētu mūsu vai kāda cita rūpnīca atvērties," sacīja Aizbalts.

Šī paša iemesla dēļ pagājušā gadā riepu pārstrādi pārtraucis arī uzņēmums ''VVV Recycling'', kas riepas pārstrādāja Jaunjelgavā.

Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijā skaidroja, ka risinājumi esot divi, bet abi prasa grozījumus normatīvajos aktos.

"Attiecībā uz automašīnām šobrīd regulējums paredz to, ka tiek maksāts viens dabas resursu nodoklis par visu transporta līdzekli, un ne cents no nomaksātā nodokļa nenonāk līdz riepu pārstrādātājiem," norādīja Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja Tīna Lūse.

Tāpat riepu apsaimniekošanas sistēmā būtu jāiekļauj arī ''auto kapsētas'', kas pašreiz nav izdarīts. Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijā stāstīja, ka neesot jau gluži tā, ka nekas netiekot darīts, tomēr optimismam pamata neesot.

"Šobrīd ir divi normatīvo aktu grozījumi procesā, kas daļēji risina šos jautājumus, kas attiecas uz riepām uz transporta līdzekļiem, bet nu jau kādus vairākus mēnešus tie ir iesprūduši gaiteņos," norādīja Lūse.

Kā skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, grozījumi likumā par Dabas resursu nodokli neesot tikuši iekļauti šā gada budžetā, tāpēc tos pabeigšot tikai nākamgad.

Kamēr riepu apsaimniekošanas sistēma klibo teju ar abām kājām, neapzinīgu cilvēku izmestās riepas papildina grāvjus, krūmus un ceļmalas.

To izjūtot arī Tukuma pašvaldības komunālais dienests. Jau šā gada pāris nedēļās savāktas ap 60 neatbilstošā vietā izmestas riepas, bet 2021. gadā tādu esot bijis vairāk nekā 20 tonnas, kas Tukuma novada nodokļu maksātājiem izmaksājis gandrīz četrus tūkstošus eiro.

"Sākumā riepu apjoms publiskajā telpā samazinājās, bet tā problēma ilgtermiņā jau nebija atrisināta," norādīja Tukuma novada pašvaldības Komunālā dienesta vadītājs Ģirts Ruģelis.

Pašreiz apmēram 2000 tonnu riepu gadā mehāniski pārstrādā tikai kāds uzņēmums Līgatnē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt