Dienas ziņas

Jauna pieeja zemessargu apmācībai

Dienas ziņas

Premjere sola vairāk bēgļu brīvprātīgi neuzņemt

Truškopības nozarei trūkst attīstības iespēju

Truškopībai saredz biznesa perspektīvu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijā truškopībai ir senas tradīcijas - teju katrā lauku mājā tika turētas trušu saimes. Pēdējos gados truškopība pamazām atdzimst, un lielākoties tas balstās uz pašu audzētāju entuziasma. Šķietami perspektīvās lauksaimniecības nozares attīstību bremzē gan finansiālā atbalsta, gan kooperācijas trūkums - tas savukārt traucē izaudzēto produkciju legāli realizēt.

Lai  uzzinātu ko vairāk par  truškopību, Kalvenē pulcējušies gan esošie, gan topošie garaušu audzētāji no apkārtējiem novadiem. Daudziem šī nodarbe pazīstama kopš bērnības. Tomēr tagad daudziem ir vēlme pašiem izmēģināt spēkus šajā nozarē, uzklausot speciālistu pieredzi. Tā pirms trim gadiem pavisam nejauši ar truškopību sākusi nodarboties Signe Tomsone, pēc profesijas skolotāja.

"Pie trušiem gūstu pozitīvas emocijas. Tās ņēmu līdzi uz savu darbu, kur neesmu nedz dusmīga, nedz stresaina," saka truškope un biedrības "Kalvenes trusis" pārstāve Signe Tomsone.

Iesākumā  Tomsonu saimniecībā  bijuši vien pāris šķirņu trusēni, šobrīd šķirņu skaits pārsniedzis divus desmitus, bet kopējais garaušu skaits saimniecībā ir ap 300. Kā atzīst saimnieki, tad šķietami perspektīvās lauksaimniecības nozares attīstība balstās uz pašu entuziasmu, kas prasa laiku, neatlaidīgu darbu un līdzekļus vaislas materiāla un barības iegādei.

"Tīršķirnes ciltsdarbam piena govīm tiek maksāti papildu maksājumi. Tāpat ir maksājumi  liellopiem, gaļiniekiem, bet truškopjiem pilnīgi nekā nav," atzīmē truškopis Lauris Tomsons.

Eiropas atbalstu - nedaudz vairāk par pusotra eiro gadā par vienu vaislas dzīvnieku - var saņemt tikai šķirnes trušu saimniecības, līdz ar to truškopība lielākoties laukos esot vaļasprieks. Kā atzīst speciālisti, tad nozares attīstību varētu veicināt savstarpējā kooperācija, kas atvieglotu izaudzētās produkcijas realizāciju. Vērtīgā trušu gaļa pārsvarā tiekot patērēta vai nu pašu vajadzībām vai arī realizēta nelegāli, tāpēc daudzi audzētāji savas saimniecības nereģistrē. "Lai to trusīti kautu oficiāli, lai nogādātu uz oficiālajām tirdzniecības vietām, pašizmaksa ir ļoti augsta. Bieži vien cilvēki nobīstas no tā un atmet ar roku," stāsta Latvijas sīkdzīvnieku biedrības „Trusis un citi” valdes priekšsēdētāja Ilga Mihmele.

Lai veicinātu sabiedrības interesi par truškopību kā vienu no lauksaimniecības nozarēm, trušu audzētāju dienas tiek rīkotas visos Latvijas reģionos.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti