Trešdien, 9. oktobrī, ar savu biznesa modeļa maiņu žurnālistus iepazīstināja trīs vietējā kapitāla bankas: "Baltic International Bank", “BlueOrange Bank" un "Signet Bank". To pārstāvji sacīja, ka Latvija vairs nav finanšu centrs, kas apkalpo ārvalstu klientus no trešajām valstīm. 2018. gadā nerezidentu naudas plūsmas apjoms saruka par desmit miljardiem eiro.
Latvijā darbojošās bankas, kuru bizness iepriekš balstījās uz nerezidentu apkalpošanu, atteicās no klientiem, kas var paaugstināt reputācijas risku. “BlueOrange Bank” valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs uzsvēra, ka patlaban tā dēvētais nerezidentu sektors Latvijas banku biznesā vairs neeksistē.
Nerezidentu apkalpošana pīķi Latvijas komercbankās sasniedza 2015. gadā, kad Latvijas bankās atradās 12,4 miljardi eiro nerezidentu naudas. Šī gada pirmā pusgada dati liecina, ka nerezidentu naudas apjoms Latvijas bankās sarucis līdz 1,4 miljardiem eiro. Bet vēl pirms gada tie bija 3,8 miljardi eiro. Gada laikā nerezidentu naudas apjoms Latvijas bankās sarucis vairāk nekā divas reizes. Nerezidentu naudas izskaušana no Latvijas komercbankām sākās pēc pārmetumu saņemšanas par dalību netīrās naudas atmazgāšanā.
Piemēram, “Baltic International Bank” pašlaik bankā ir vēsturiski augstākais vietējo Latvijas klientu skaits – 38% – un 27% klientu ir no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstī, bet 25% no citām valstīm. Līdz 2016. gadam absolūts vairākums bankas klientu bija nerezidenti.
“Baltic International Bank” bankas valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats pauda pārliecību, ka mazām bankām ir iespēja pastāvēt. Tiesa, biznesa modeļa maiņa atsaucas uz apgrozījuma sarukumu.
Viņaprāt, Baltijas tirgus ir relatīvi liels, lai tajā var pastāvēt nišas bankas: “Bankas bilance ir samazinājusies gandrīz divas reizes, salīdzinot ar 2016. gada sākumu un 2016. gada beigām. (..) Bankai, protams, ir ļoti regulēts bizness, atbildīgs bizness, bet tas arī ir bizness.
Redzam citu valstu piemērus, ka mūsu modelis var pastāvēt pie 2-4 tūkstošiem klientu, pastāvēt stabili un pelnoši.”
Citās domās ir korporatīvo finanšu uzņēmuma "Prudentia" padomes loceklis, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Viņš Latvijas Radio apšaubīja, vai visām desmit bankām, kas iepriekš savu darbību balstīja uz nerezidentu apkalpošanu, izdosies izdzīvot. Latvijā kopumā esot pārāk daudz banku, kas nodarbojas ar šo biznesu, un tām visām pārslēgties uz lokālo tirgu un darbu Eiropas Savienībā, viņaprāt, nav reāli.
“Minimālais pieņēmums būtu, ka no desmit bankām var izdzīvot viena, divas vai varbūt trīs. Skaidrs, ka tas ir spekulatīvs pieņēmums un, protams, dziļi individuāli jāanalizē katra atsevišķi banka. Bet turpinu uzskatīt, ka lielākai daļai no nerezidentu bankām (..) bizness, kas bija, nevar turpināties un atgriezties. Un tām iegūt jaunu biznesu lokāli konkurencē ar skandināvu bankām ir praktiski neiespējami,” sacīja Rungainis.
Taujāts, vai līdz ar stingrāku trešo valstu naudas plūsmas kontroli un uzraudzību Latvijai garām neaizplūst arī to investoru nauda, kurai nav naudas atmazgāšanas zīmogs, Rungainis teica, ka šāda situācija var rasties. Tomēr svarīgāk ir panākt, lai beidzas raganu medības.
“Tas ir zaudējums Latvijas ekonomikai.
Mums bija ballīte – nerezidentu naudas apkalpošana – gandrīz 30 gadus. Tagad mēs maksājam par to, maksājam visa ekonomika kopumā,” sacīja Rungainis.
Viņaprāt, kopumā situācijā, ka vietējos klientus apkalpos vairāk bankas, būs pozitīvs efekts. Ja parādās papildu konkurence, tad tas nozīmē, ka uzņēmēji vai privātpersonas iegūs vairāk finansējuma.
KONTEKSTS:
2018. gada pavasarī ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija paziņoja, ka Latvijas trešā lielākā banka "ABLV Bank" organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un nelegālas aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Pēc šī paziņojuma "ABLV Bank" piedzīvoja reputācijas problēmas, kam februāra beigās sekoja bankas akcionāru lēmums par "ABLV Bank" pašlikvidāciju.
Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus pērn 23. augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
Banku uzrauga aplēses 2019. gada vasarā liecināja, ka, kopš Latvijā sākta cīņa ar «netīro» naudu, no bankām aizplūduši 10 miljardi eiro.
