Bioloģisko pienu siera ražošanai uz Trikātu piegādā katru otro dienu. Tas nonāk kādā no lielajām siera vannām, kur no tā top "Krievijas siers", "Holandes siers" un citi. Katram no produktiem gan atšķiras ražošanas un vēlāk arī produkta nogatavināšanas process. Līgums par bioloģiski ražota piena piegādi trikātiešiem šobrīd ir noslēgts ar diviem zemniekiem.
"Mēs redzam, ka ir arvien vairāk zemnieku, kas kļūst par šiem bioloģiskajiem zemniekiem. Līdz ar to tendence ir augoša," vērtēja SIA “Trikātas piens” valdes loceklis Rolands Putniņš.
Lai gan izveidojies jau savs klientu loks, uzņēmuma vadītāji nenoliedz, ka pircēji veikalos apjūk, redzot, ka ar Trikātas vārdu šobrīd pieejama vairāku ražotāju produkcija.
"Mēs spiežam uz atgriešanos ar Trikātas pienotavas veco klasisko vērtību un atgriešanos ar zilo sieru. Tas arī visvairāk pavelk, un to bioloģisko," piebilda Putniņš.
Ja Latvijas tirgū Trikātas pienotavas vārds ir stabila vērtība, tad citādi ir ārvalstīs. Domājot par eksportu uz Igauniju un Lietuvu, galvenais ir produkta kvalitāte.
"Kad runa ir par eksportu, tad Trikātas pienotavas vietai vērtība ir salīdzinoši zema, jo tādu ir daudz. Līdz ar to tur ir svarīgi, lai produkts ir labs un interesants patērētājiem," lēsa Putniņš.
Uzņēmuma vadītāji uzsver - pie sasniegtā apstāties nedrīkst, jāmeklē jaunas iespējas, kā produkcijas klāstu paplašināt. Nesen uzsākuši ražot, piemēram, kūpināto sieru.
Ideju netrūkst arī siera meistarei Inesei Ziemanei. Viņai bijusi iespēja strādāt izcilā siera meistara Čulča vadībā. Meistarei šobrīd lielākais izaicinājums esot "Maasdam" siera ražošana.
Uzņēmuma vadītāji drīzumā plāno iegādāties jaunas fasēšanas iekārtas, lai atvieglotu ražošanas procesu.
Netrūkst ieceru, kā nākotnē sakārtot arī pašu vēsturisko pienotavas ēku. Sākts ar mazumiņu. Jau drīzumā vecajā sviesta ceha ēkā tiks atvērts veikaliņš.
Jau ziņots, ka pērn Latvijas vienā no vecākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem – Trikātā – atsāka ražot sieru. Uzņēmuma jaunie saimnieki – SIA "Trikātas piens" – par savu darbības virzienu izraudzījušies bioloģiskā piena pārstrādi. 20% no saražotā plānots eksportēt, bet pārējo – pārdot vietējā tirgū.
