„Latvijas piena” iepriekšējās neveiksmes, kuru dēļ uzņēmums iepriekš palika parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro savam lielākajam īpašniekam, kooperatīvajai sabiedrībai "Trikāta”, galvenokārt bija saistītas ar piena cenu kritumu globālajā tirgū. Un tas pamudināja plašas diskusijas par iespējamo akcionāru maiņu uzņēmumā.
Maksātnespējīgās „Trikātas” akcijas bija gatavi pārņemt esošie īpašnieki. Izskanēja arī ziņas par to, ka tās varētu nopirkt investori no Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas vai pat Skandināvijas valstīm.
Tomēr salīdzinoši mazāk uzmanības pievērsts faktam, ka „Latvijas piena” un tā īpašnieku finanšu veselībai potenciāli ir ietekme arī uz valsts budžetu.
Latvijas lauksaimnieku veidotajam uzņēmumam ir arī valsts galvots un “SEB bankas” izsniegts kredīts, kura neatmaksātā daļa veido vairāk nekā piecus miljonus eiro.
28.jūlijā valdība bez jebkādām diskusijām vienojās par slepenu rīkojuma tekstu, kurš, atbilstoši atbildīgo institūciju teiktajam, paredz piešķirt valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājuma atlikšanu uz pusgadu. Jāpiebilst, ka par valsts garantētajiem aizdevumiem atbildīgā institūcija – Valsts kase – pagaidām par savu iespējamo tālāko rīcību saistībā ar „Latvijas pienu” vēl nevarēja komentēt.
Situācija kopš valsts galvotā kredīta brīvdienu piešķiršanas „Latvijas pienam” gan ir mainījusies, jo maksātnespējīgā uzņēmuma akcionārs un kreditora „Trikāta”, pretēji cerētajam, tā arī netika pārdots. Turklāt nav izdevies īstenot arī ieceri par tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanu uzņēmumā.
Arī situācija piena tirgū kopumā nav piena ražotājiem labvēlīga, jo kopumā pārtikas produktu cenas pasaules tirgū ir zemas, un īslaicīgu, nelielu atelpu Latvijas piena nozarei uz laiku sniedzis vienīgi izslaukumu kritums Polijā, kas nedaudz veicinājis piena iepirkumu cenu kāpumu. Savukārt „Latvijas piena” pārstāvji atzinuši, ka ir savu ražošanu pārorientējuši uz perspektīvākiem produktiem, piemēram, sieru.
