Atšķirībā no Triju jūru samita pirmās dienas, kad galvenā uzmanība tika pievērsta 12 valstu līderu diskusijām par ciešāku sadarbību un reģiona ģeopolitisko nozīmi, tostarp sniedzot atbalstu arī kara postītajai Ukrainai, Triju jūru samita biznesa forumā uz sarunām ir pulcējušies dažādi uzņēmēji, projektu izstrādātāji un finansētāji, lai spriestu jau par konkrētiem sadarbības projektiem.
Trīs jūru iniciatīva
Trīs jūru iniciatīva ir dibināta 2016. gadā, to veido 12 Eiropas Savienības dalībvalstis: Latvija, Austrija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Partneru statusā samitos piedalās ASV, Vācija un Eiropas Komisija.
Reģionā trūkst vērienīgu projektu
Šīsdienas diskusiju uzmanības centrā bija reģiona enerģētiskā neatkarība un izaicinājumi, pakāpeniski atsakoties no Krievijas resursiem un pārejot uz alternatīvajiem resursiem. Kā norādījis Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) Baltijas nodaļas vadītājs Īans Brauns, ceļā uz alternatīvajiem resursiem visiem nākas saskarties ar izaicinājumiem.
"Mūsu lielākais izaicinājums šajā reģionā ir finansējamu projektu trūkums. Arī projektu attīstītāji saskaras ar dažādiem izaicinājumiem – grūtības iegūt atļaujas ir labi zināmas.
Vēja parki ir lieli un kļūst arvien lielāki, turbīnas ir lielas un to spārnu un metāla torņu pārvietošana kļūst arvien sarežģītāka, trūkst to izgatavošanai nepieciešamā metāla.
Tāpat ir inflācija, ostu pārslodze un kuģu trūkums. Mums patiešām ir ļoti daudz izaicinājumu, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru," spriež Brauns.
Viņš gan atzīst, ka pēdējo mēnešu notikumu gaismā arī ERAB ir pārskatījusi savu politiku un tagad ir iespējams ieguldīt līdzekļus, piemēram, sašķidrinātās gāzes infrastruktūras projektos, kas sevi ir pierādījuši kā viens no Triju jūru reģiona veiksmes stāstiem.
Šodienas risinājumiem jāatbilst arī nākotnes prasībām
Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts arī par to, kā, piemēram, aktīvāk iegūt un izmantot zaļo ūdeņradi. Taču profesionālo tehnisko pakalpojumu kompānijas "Jacobs" pārstāvis Patriks Follijs norāda, ka pašreizējā situācijā lielāka uzmanība būtu jāpievērš pārdomātiem projektiem.
"Ir ļoti jauki runāt par jauniem infrastruktūras projektiem, taču ir jāiegulda milzum daudz darba arī esošajā infrastruktūrā. Un to nedrīkstētu aizmirst.
Mēs jau varam runāt par ūdeņraža izmantošanu, taču tā ir nākotnes tehnoloģija un mēs līdz tam vēl neesam nonākuši," norāda Follijs.
"Jāņem vērā arī tas, ka mēs jaunus infrastruktūras objektus neatvērsim rīt. Tas, ko mēs izstrādājam šodien, strādās nākotnē, un mums ir jāsaprot, ka šodienas risinājumi var neatbilst nākotnes prasībām. Tāpēc mums ir jādomā tālu uz priekšu un jāpārliecinās, ka tas, ko mēs ceļam tagad, būs atbilstošs arī nākotnē."
Šīsdienas diskusiju uzmanības centrā bija arī transporta un loģistikas savienojumi un attīstība, no kuriem mūsu reģionā redzamākais, nenoliedzami, ir "Rail Baltica" dzelzceļa savienojums.
Atskatoties vēsturē, diskusiju dalībnieki norādīja, ka savienojumi, piemēram, starp ogļu raktuvēm un ostām, starpsavienojumi starp ostām un pilsētām savulaik ļāva attīstīties industriālajai revolūcijai, un pašlaik šādu trūkstošo savienojumu izveidē gan aviācijā, gan uz zemes Triju jūru reģions varētu sasniegt līdzīgus rezultātus.
Infrastruktūras projekti veicinātu Ukrainas tuvināšanos ES
Kā uzsver Vācijas kompānijas "Ramboll" transporta un mobilitātes konsultante Viktorija Betina, šādu savienojumu izveide varētu palīdzēt tuvināt Eiropai arī Ukrainu.
"Viena no Eiropas Komisijas prioritātēm ir integrēt Ukrainu, un mums, protams, ir nepieciešams domāt, kā to panākt. Integrācija ir garš process, un tas nav tikai par pārrobežu sadarbību.
Integrācija nozīmē infrastruktūru, politiku, likumdošanu, mērīšanas instrumentus un stratēģiju tam, kā veiksmīgāk integrēt transporta sistēmas, dzelzceļus un pasažieru plūsmas Eiropas esošajās sistēmās."
Diskusiju dalībnieki atzīst, ka reģions nevar paļauties tikai uz vienu no enerģijas veidiem vai likt uzsvaru tikai uz vienu transporta veidu – tikai cieši integrējot dažādas sfēras un dažādus resursus, būs iespējams panākt gan veiksmīgāku reģiona ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, gan atvieglot iedzīvotāju mobilitāti.
