Trešajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9%; nodarbināti – 64,6% iedzīvotāju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

2022. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9%, savukārt nodarbināti bija 899,5 tūkstoši jeb 64,6% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

ĪSUMĀ:

  • 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9%.
  • Samazinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars.
  • Palielinājies jauniešu īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā.
  • Gandrīz trešdaļa iedzīvotāju – ekonomiski neaktīvi.
  • Trešajā ceturksnī Latvijā nodarbināti – 64,6% iedzīvotāju.
  • Jauniešu nodarbinātības līmenis palielinājies par 1,9 procentpunktiem.
  • Pamatdarbā nedēļā nostrādāja par 0,6 stundām vairāk.
  • Trešajā ceturksnī 10,1% darbinieku strādāja attālināti.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet gada laikā – samazinājies par 0,3 procentpunktiem.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Šī gada 3. ceturksnī bija 66,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 1,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 3,6 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 

Bezdarbnieku skaits (tūkstošos)

 

2021. gada 3. cet.

2022. gada

2022. gada 3. cet. izmaiņas pret

1. cet.

2. cet.

3. cet.

2021. gada 3. cet.

2022. gada 2. cet.

tūkstošos

%

tūkstošos

%

Pavisam (15–74 gadi)

67,9

68,0

62,8

66,4

-1,5

-2,2

3,6

5,7

vīrieši

40,6

39,1

40,6

35,9

-4,7

-11,6

-4,7

-11,6

sievietes

27,3

28,9

22,2

30,6

3,3

12,1

8,4

37,8

Jaunieši (15–24 gadi)

9,1

6,9

9,7

12,5

3,4

37,4

2,8

28,9

2022. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,6%) bija par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6%).

2022. gada 3. ceturksnī Latvijā saglabājās augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā tas bija 5,6%, bet Lietuvā – 5,7%.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Samazinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars

2022. gada 3. ceturksnī 32,4 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 1,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 3,2 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 14,5 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, ir palielinājies par 3,2 tūkstošiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 1,2 tūkstošiem. 

3. ceturksnī bija 18,5 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku (nestrādā gadu vai ilgāk) – par 4,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada un par 1,8 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 28,3% – par 4,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas ir samazinājies par 5,1 procentpunktu.

Bezdarbnieki pēc bezdarba ilguma (procentos)

 

2021. g. 1. cet.

2021.g.

2. cet.

2021.g.

3. cet.

2021.g.

4. cet.

2022. g. 1. cet.

2022. g. 2. cet.

2022. g. 3. cet.

Līdz 5 mēnešiem

51,6

51,6

49,9

53,5

53,6

46,5

49,5

6–11 mēneši

19,2

21,6

16,7

14,2

18,6

21,1

22,1

12 mēneši un vairāk

29,3

26,8

33,4

32,3

27,8

32,4

28,3

Palielinājies jauniešu īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā

2022. gada 3. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 18,8% jeb 12,5 tūkstoši bija jaunieši (15–24 gadi). To īpatsvars gada laikā palielinājies par 5,4 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies par 3,4 procentpunktiem. Jauniešu bezdarba līmenis bija 17,7%, kas ir par 2,8 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada un par 2,9 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 3,4 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 2,8 tūkstošiem.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

39,1% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi – bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 60,9% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Gandrīz trešdaļa iedzīvotāju – ekonomiski neaktīvi

2022. gada 3. ceturksnī gandrīz trešdaļa (30,6%) jeb 426,8 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi – nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 8,8 tūkstošiem jeb 2%, bet gada laikā – par 8,4 tūkstošiem jeb 1,9%. 
2,7 tūkstoši jeb 0,6% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 1,2%, bet 2022. gada 2. ceturksnī – 1,3%.

2022. gada 3. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,8 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,2 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju.

Darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.

Trešajā ceturksnī Latvijā nodarbināti – 64,6% iedzīvotāju

2022. gada 3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 899,5 tūkstoši jeb 64,6% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 3. ceturksnī bija 5,0 tūkstoši. Turpmāk tekstā sniegta informācija par iedzīvotājiem vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem. 

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,1 procentpunktu, bet nodarbināto skaits par 22,6 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis pieauga par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 14,3 tūkstošiem. 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

3. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,9 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu, attiecīgi – 67,7% un 61,8%.

Nodarbinātie iedzīvotāji (tūkstošos)

 

2021. gada 3. cet.

2022. gada

2022. gada 3. cet. izmaiņas pret

1. cet.

2. cet.

3. cet.

2021. gada 3. cet.

2022. gada 2. cet.

tūkstošos

%

tūkstošos

%

Pavisam (15–74 gadi)

876,9

869,3

885,2

899,5

22,6

2,6

14,3

1,6

vīrieši

438,5

430,1

437,5

444,8

6,3

1,4

7,3

1,7

sievietes

438,4

439,2

447,8

454,7

16,3

3,7

6,9

1,5

Jaunieši (15–24 gadi)

52,1

50,6

56,0

58,0

5,9

11,3

2,0

3,6

Lai gan pēdējos 10 gados nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības dalībvalstu vidējo līmeni (2022. gada 2. ceturksnī Eiropas Savienībā – 61%), 3. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,5%, savukārt Lietuvā – 67,3%.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Jauniešu nodarbinātības līmenis palielinājies par 1,9 procentpunktiem

2022. gada 3. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 32,2%, kas ir par 1,9 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 58,0 tūkstoši jauniešu (2021. gada 3. ceturksnī – 52,1 tūkstotis). 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Pamatdarbā nedēļā nostrādāja par 0,6 stundām vairāk

2022. gada 3. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,8 stundas, kas ir par 0,6 stundām vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,2 stundām vairāk nekā pirms gada.

Katrs četrpadsmitais – 64,4 tūkstoši jeb 7,2% – nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 14,0 tūkstošiem jeb 1,7 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, bet par 2,4 tūkstošiem jeb 0,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Trešajā ceturksnī 10,1% darbinieku strādāja attālināti

2022. gada 3. ceturksnī 10,1% jeb 78,7 tūkstoši darbinieku pilnu vai daļu darba laika strādāja attālināti. Tas ir par 20,7 tūkstošiem jeb 3,0 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada (99,4 tūkstoši jeb 13,1%) un par 4,9 tūkstošiem jeb 0,9 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (83,6 tūkstoši jeb 11%). No attālināti strādājošajiem 54,9% bija sievietes un 45,1% vīrieši.

40,5% attālināti strādājošo to darīja visu darbalaiku, 20,8% – regulāri 1–2 dienas nedēļā, bet 28,8% regulāri 3–5 dienas nedēļā. Dažas dienas nostrādāja 7,2% attālināti strādājošo. Pavisam neliela daļa izmantoja iespēju strādāt daļu darbadienas.

Gandrīz divas piektdaļas (37,5%) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, attiecīgi 44,7% vīriešu un 31,7% sieviešu. 31,5% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, 19,2% – vecuma grupā 45– 54 gadi, bet vismazāk (11,8%) – vecuma grupā 55–74 gadi. 

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (13,6%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 15–34 gadi, bet zemākais (4,7%) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Darbu attālināti veica 60,4% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 32,7% finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 20,7% zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas (L–N) darbinieku, kā arī 19% valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku. Viszemākais (3,2%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars 3. ceturksnī vērojams izglītības nozarē.

Attālināti strādāja 26,9% vecāko speciālistu, 19,3% vadītāju, 16% speciālistu un 9,8% biroja darbinieku.

2022. gada 3. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,8 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,2 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti