Šī gada 3. ceturksnī bija 67,9 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 5,5 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2021. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (7,9%) bija par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (7,2%). 3. ceturksnī Latvijā saglabājās augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā tas bija 5,7%, bet Lietuvā – 6,7%.
Katrs trešais bezdarbnieks ir bez darba vismaz gadu
2021. gada 3. ceturksnī 33,8 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 10,2 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 3,8 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 11,3 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, ir samazinājies par 4,0 tūkstošiem un, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 4,5 tūkstošiem.
3. ceturksnī bija 22,6 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku – par 1,1 tūkstoti vairāk nekā pirms gada un par 3,0 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 33,4% – par 6,6 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas ir palielinājies par 6,8 procentpunktiem.
No visiem bezdarbniekiem 13,4 % bija jaunieši
2021. gada 3. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 13,4% bija jaunieši (15–24 gadi). To īpatsvars gada laikā palielinājies par 2,6 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 0,5 procentpunktiem. Jauniešu bezdarba līmenis bija 14,9%, kas ir par 0,1 procentpunktu augstāks nekā pirms gada, bet par 1,8 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 0,3 tūkstošiem, bet samazinājies par 0,4 tūkstošiem, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni.
35,6 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 64,4 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Gandrīz trešdaļa iedzīvotāju – ekonomiski neaktīvi
2021. gada 3. ceturksnī gandrīz trešdaļa (31,5%) jeb 435,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 12,5 tūkstošiem jeb 2,8%, bet gada laikā – palielinājies par 20,3 tūkstošiem jeb 4,9%.
5,1 tūkstotis jeb 1,2% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 2,5 %, bet 2021. gada 2. ceturksnī – 1,5%.
2021. gada 3. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,5 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,8 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju.
Visticamāk, pozitīvas tendences turpināsies arī turpmāk - tā uzskata "Swedbank" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Viņš gan norādīja, ka uzņēmējdarbības formas ļoti mainās un atgriešanās pirms Covid-19 situācijā darba tirgū nebūs tik ātri.
Savukārt bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja: "Visi dati, kas ir pieejami - gan reģistrētais bezdarbs, gan uz aptaujām balstītais darba meklētāju īpatsvars - rāda, ka bezdarbs samazinās. Labās ziņas, nāk pa visiem kanāliem, bet, ja mēs skatāmies tieši uz strādājošo skaitu, kas ir nodarbināto skaits aptaujās vai arī aizņemto darba vietu skaits uzņēmumu apsekojumā, tur jau tā aina ir tāda pretrunīga. Un situācijā, kad šogad tiešām IKP pieaugums ir diezgan spēcīgs, ir pagrūti noticēt, ka nodarbināto skaits Latvijā faktiski tiešām ir samazinājies, bet var jau būt."
Trešajā ceturksnī - nodarbināti 63,5% iedzīvotāju
2021. gada 3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 876,9 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 3. ceturksnī bija 6,1 tūkstotis. Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.
Gada laikā nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,8 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 15,9 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis pieauga par 1,2 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 15,3 tūkstošiem.
3. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 6,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 67,1% un 60,4%).
Lai gan kopš 2012. gada 3. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2021. gada 2. ceturksnī ES – 59,4%), 3. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 67,4%, savukārt Lietuvā – 66,0%.
Jauniešu nodarbinātības līmenis mazliet palielinājies
2021. gada 3. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 30,3%, kas ir par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 52,1 tūkstotis jauniešu (2020. gada 3. ceturksnī – 50,7 tūkstoši).
Pamatdarbā nedēļā nostrādāja par 0,9 stundām vairāk
2021. gada 3. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,6 stundas – tikpat, cik šajā periodā gadu iepriekš, bet par 0,9 stundām vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Katrs vienpadsmitais (78,4 tūkstoši jeb 8,9%) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 5,4 tūkstošiem jeb 0,7 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 6,0 tūkstošiem jeb 0,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Vairāk darbinieku strādā attālināti
2021. gada 3. ceturksnī 13,1% (99,4 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. Tas ir par 28,9 tūkstošiem jeb 4,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (70,5 tūkstoši jeb 8,9%), bet par 59,0 tūkstošiem jeb 8,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (158,4 tūkstoši jeb 21,3%). No attālināti strādājošajiem 59,3% bija sievietes un 40,7% vīrieši.
Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (35,9%) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, attiecīgi 44,6% vīriešu un 30,0% sieviešu. Trešdaļa (32,8%) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, 18,8% – vecuma grupā 45– 54 gadi, bet vismazāk (12,5%) – vecuma grupā 55–74 gadi.
Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (18,2%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (6,4%) – vecuma grupā 55–74 gadi.
Darbu attālināti veica 58,3% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, nedaudz mazāk (56,9%) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 26,7% zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas darbinieku un 24,7% valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku. Izglītības nozarē attālināti strādāja 6,4% darbinieku, bet viszemākais (6,1%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams veselības, sociālās aprūpes un pārējos saimniecisko darbību veidos.
Attālināti strādāja 32,8% vecāko speciālistu, 29,2% vadītāju, 24,4% speciālistu un 11,1% kalpotāju (biroja darbinieku).
2021. gada 3. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,5 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,8 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju.
