“Mums bija ļoti veiksmīga ziemas sezonā, un faktiski mēs vedām miljons tonnas katru mēnesi, sākot ar novembri,” stāsta dzelzceļa kravu pārvadājumu uzņēmuma „Baltijas ekspresis” valdes priekšsēdētājs Māris Bremze.
Tomēr pēc kravu apjoma rekorda sasniegšanas martā uzņēmumam radās problēmas ar kravu plūsmu, kad Krievijas dzelzceļš kravu nosūtītājiem vairs neesot saskaņojis pārvadājumu apjomus Latvijas virzienā. Tas pats turpinājies arī nākamos mēnešus.
“Bija tāda cerība, ka varbūt septembrī varētu kaut kas pozitīvāks būt, jo it kā ogļu produkcijai tirgus cena šobrīd ir ļoti laba, un noteikti, ka uzņēmēji ir ieinteresēti šo produkciju realizēt tirgū. Diemžēl nē. Faktiski 800 000 tonnas Latvijas virzienā, taisni Ventspils virzienā tās kravas, ko vestu „Baltijas ekspresis”, netika saskaņotas un līdz ar to arī nebrauc mūsu virzienā,” norādīja Bremze.
Kompānija „Baltijas ekspresis” ir viens no Ventspils tranzīta uzņēmumiem, kurus pārstāv biedrība „Baltijas asociācija – transports un loģistika”.
Tās prezidente Inga Antāne uzskata, ka nozare ir krīzes priekšvakarā, jo reizē ar kravu apjomu kritumu nākamgad pieaugs dzelzceļa izmantošanas tarifs un akcīzes nodoklis degvielai.
Antāne pārmet SM bezdarbību, tādēļ biedrība pati izstrādājusi rīcības plānu valdībai, kā glābt tranzīta nozari. Tajā ietverts arī priekšlikums atteiktos no 1,3 miljardus eiro vērtā dzelzceļa elektrifikācijas projekta. “Mēs nevaram šobrīd to atļauties. Tas ir ārkārtīgi dārgs [projekts] mūsu valstij pie esošā kravu apjomu krituma,” norāda Antāne. “Tāpat ir jāpārskata arī ostu investīciju programmas. Iespējams, mēs varam tur kaut kā optimizēties un sašaurināties, un pakārtoties jauniem ģeopolitiskiem apstākļiem. Virkne priekšlikumu attiecas uz to, ka ir jāizstrādā atbilstoša, jauna tranzīta stratēģija. Šobrīd mums ir ostu programma, bet viņa nav aktualizēta,” norāda biedrības prezidente.
Antāne cer, ka Kučinskis atsauksies aicinājumam un uzņemsies nozari glābt.
Tikmēr SM paziņojusi, ka Antānes izteikumi nomelno tranzīta nozari, ministriju un valsti kopumā.
Ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups uzsver, ka kravu apjomu samazināšanās no Krievijas nav pārsteigums. “Šīs tendences, kas šobrīd parādās dabā, viņas bija prognozētas jau pirms 10 un pat 20 gadiem, un SM ir vienmēr centusies rast kaut kādus jaunus alternatīvus virzienus, kā attīstīt nozari. Ir pilnīgi aplami šobrīd paziņot, ka pēkšņi kaut kas ir noticis. Vienkārši daži ir visu laiku gulējuši uz lauriem un neko nav darījuši,” kritisks ir Maldups.
Viņš piekrīt, ka naftas produktu un ogļu kravu apjoms no Krievijas, visdrīzāk, turpinās kristies. Iepriekšējos kravu apjomus pilnībā aizstāt neizdosies, tomēr ministrija jaunu kravu piesaistei potenciālu redz Āzijā. No dzelzceļa elektrifikācijas projekta ministrija atteikties negrasās, jo, kā norāda Maldups, “videi draudzīgāks transports attīstās visā pasaulē, un arī Latvijai tam ir jāseko, lai pēc gadiem atkal neatjēgtos, ka iepriekš kaut kas nav izdarīts”.
„Baltijas asociācija – transports un loģistika” jau ilgstoši kritizējusi politiķu rīcību, norādot uz, tāsprāt, nozarei nelabvēlīgajām sekām. Piemēram, augusta sākumā organizācijas vadītāja Antāne pauda, ka ar nākamgad paredzēto akcīzes nodokļa celšanu un “Latvijas dzelzceļa” tarifa pieaugumu Latvijas tranzīta nozarei tiek “uzmesta atombumba”.
Tāpat jau ilgstoši izskan ziņas, ka mazinās kravu skaits no Krievijas.
Iepriekš aģentūra "Reuters" vēstīja, ka Krievijas valsts dzelzceļa kompānija "Rossiskije žeļeznije dorogi" esot atteikusies veikt vairākus kravu pārvadājums no Krievijas ostām uz Latviju. Uzņēmuma iekšējie dati liecinot par pēkšņu metālu, ogļu un naftas produktu kravu apjoma kritumu par 90% uz Rīgas un Ventspils ostām.
Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) gan noliedza ziņas par strauju kravu apjoma kritumu, norādot - ne oficiāli, ne neoficiāli nav zināms par kādiem Krievijas dzelzceļa lēmumiem par pēkšņu attiekšanos nosūtīt kravas uz Latviju.
Arī saskaņā ar Satiksmes ministrijas datiem par šā gada pirmajiem četriem mēnešiem, pa dzelzceļu pārvadāto Krievijas kravu apgrozījums bija 13,9 miljoni tonnu, kas ir par 15,3% vairāk nekā attiecīgā laika posmā pirms gada. Maijā pārvadāti kopumā 3,03 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2% mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada.
