Anatolijs pārvalda 300 hektāru plašu saimniecību Ukrainas dienvidaustrumos. Vienā no laukiem jau sazaļojuši ziemāji – kvieši. Tomēr Zaporižjas apgabalā Krievijas iebrukums nozīmē, ka zemniekiem grūti plānot tālāko darbu un nākotni.
“Lūk, 60 kilometri, 70 un 100 kilometri no mums šajos trīs virzienos ir fronte,” norādīja vīrietis.
Viņš jau pieradis redzēt pārlidojam kara lidmašīnas, regulāri dzirdama artilērijas dunoņa, redzētas pāri lidojam arī raķetes.
Zemnieka paziņas, kuru saimniecība jau pavisam tuvu frontei, vēlas vēl veselo tehniku pārdzīt pie viņa – daļa jau cietusi apšaudēs. Jo tuvāk frontei, jo grūtāk strādāt. Tīrumos mēdz būt mīnas vai nesprāguši lādiņi.
“Tie, kas tuvāk frontei, arī bruņuvestēs strādā.
Mūs pagaidām dieviņš pasargājis, bet, kad apšaudes dzirdamas, rokas nolaižas. Tomēr visi veic lauku darbus par spīti karam. Visi strādājam, kā strādājām, citu variantu nav,” stāstīja Anatolijs.
Saimniecībā angāri pagaidām tukši – tie pildīsies, novācot ražu. Pagaidām vienā no tiem stāv droni. Ukrainā to sauc par agroaviāciju. Apsmidzina laukus pret kaitēkļiem un nezālēm.
“Apstrādes ātrums, ekonomija, un neizbrauc sliedes, kas arī nav mazsvarīgi. Visu apstrādā bez sekām,” stāstīja zemnieks.
Patlaban gan droni gaida mierīgākas debesis – tos neizmanto kara un frontes līnijas tuvuma dēļ.
“Jo tie ir satelīti, GPS navigācija. Tas var traucēt bruņoto spēku darbu. Tādēļ patlaban dronus neiesaka izmantot. Ceram, ka tas viss drīz beigsies un mūsu droni atkal lidos,” sacīja Anatolijs.
Citā angārā vēl mazliet atlicis no pērnā gada kukurūzas ražas – no 200 tonnām atlikusi neliela kaudzīte.
Tomēr kvieši augstākā labuma miltiem šajā saimniecībā aizņem lielāko daļu platības. Ukrainu mēdz dēvēt par Eiropas, iespējams, pat pasaules “maizes klēti”.
“Ukrainai maizes pilnībā pietiks. Par cenām gan neko nevaru prognozēt, jo situācija ir sarežģīta. Loģistikas ķēdes sagrautas. Ostas patlaban nestrādā.
Domāju, cenas ietekmēs tieši situācija ar ostām, jo loģistika, pārvadāšana būs dārgāka.
Ukraina spēs izaudzēt ne tikai sev, bet arī Eiropai. Patlaban kvieši aug labi, tie labi pārziemojuši. Tagad cenšamies izaudzēt pēc iespējas labāku ražu. Visi ceram, ka viss būs labi,” optimismu pauda Anatolijs.
Jau pēc pāris mēnešiem lauks būs dzeltens un ar zilām vasaras debesīm iekrāsosies Ukrainas karoga krāsās. Par spīti karam graudu raža Ukrainā būs, taču – kādas būs cenas, tas jau cits jautājums. Ukrainas ostas pašlaik ir Krievijas okupācijā vai arī to darbs ir paralizēts, tādēļ nākas paļauties uz sauszemes transportu, dzelzceļu. Ukrainas graudaugu eksporta apjomiem strauji krītoties, pārtikas cenas pasaulē var pieaugt pat par piekto daļu. Tā brīdināja Apvienoto Nāciju Organizācija, vienlaikus prognozējot, ka kara dēļ valstī aptuveni ceturtā daļa graudaugu var palikt arī nenovākti.
