Sadaļas Sadaļas

Topošais Īres likums paredz centralizētu īres līgumu reģistru

Par mājokļu politiku atbildīgā Ekonomikas ministrija tuvāko mēnešu laikā plāno pabeigt darbu pie jaunā Īres likuma. Par jauna regulējuma nepieciešamību īrnieku un izīrētāju attiecībām jau ilgāku laiku runā gan nekustamā īpašuma nozares pārstāvji, gan baņķieri. Jaunā likuma autori neslēpj, ka lielākās pretenzijas pret iespējamām izmaiņām, visticamāk, varētu būt tieši īrniekiem.

Šobrīd spēkā esošais, vēl deviņdesmito gadu pirmajā pusē pieņemtais likums „Par dzīvojamo telpu īri” ir morāli novecojis – tajā esošais īrnieku un izīrētāju attiecību regulējums neveicina uzņēmēju interesi ieguldīt jaunu īres dzīvokļu celtniecībā.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra, kurš iepriekš ieņēma parlamentārā sekretāra amatu par mājokļu politiku atbildīgajā Ekonomikas ministrijā, šonedēļ atzina: „Faktiski esošais Īres likums izslēdz tādu biznesu kā īres bizness. Kāds tur bizness, ja jūs par savu sūri grūti pelnīto naudu nopirkto dzīvokli varat izīrēt kādam, kurš pēc tam neiet no tā ārā? Jūs turpiniet maksāt, viņš varbūt pat komunālos maksājumus nemaksā, vēl tiesājas un tikai pēc n-tajiem gadiem jūs panākat taisnību. Bet šī esošā redakcija būs jau otrais piegājiens, mēs pirms trim gadiem jau virzījām Īres likumu, kurš Saeimā tā brīža nedaudz sociāldemokrātiskās izpratnes dēļ tā arī neaizgāja un palika.”

Dzīvojamo telpu izīrēšana ir viena no jomām, kur plaukst ēnu ekonomika. Īres līgumi, pat ja tādi ir, bieži vien nav reģistrēti. Vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā un Zemesgrāmatā, Latvijas Radio šovasar noskaidroja, ka Zemesgrāmatā reģistrēto īres līgumu skaits ir ievērojami zemāks par to personu skaitu, kas Valsts ieņēmumu dienestu informējušas par noslēgtiem īres līgumiem. Pēc namīpašnieku teiktā, tieši izīrētāji, nevis īrnieki ir ieinteresēti šo līgumu reģistrēšanā. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Auders paredz, ka par jauno likumu vēl gaidāmas asas diskusijas.

„Lielākās pretenzijas, visticamāk, ir gaidāmas no īrniekiem, jo, neapšaubāmi, šis likums būs nelabvēlīgāks īrniekiem nekā spēkā esošais. Mainās daudzas lietas. Pirmkārt, mēs ieviešam centralizētu īres līgumu uzskaiti. Tā varētu būt zemesgrāmata. Un tas varētu būt bezmaksas process,” norāda Auders.

Salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu, jauno likumu var uzskatīt par īrniekiem nelabvēlīgāku, atzīst Auders: „Strīdos par to, vai īrnieks tur ir vai nav, arī izīrētājs varēs vienkārši pārtraukt šīs attiecības. Ne pārtraukt, bet tajā brīdī, kad tās būs izbeigušās, būs vienkāršots izlikšanas process. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mums ir jāizbeidz tas stāsts, ko sauc par beztermiņa īres līgumiem, jo Zemesgrāmatu tiesnesim ir jāredz precīzs termiņš, kad šis līgums beidzas. Tas nozīmē, ka arī nevarēs šos līgumus pagarināt, tādēļ, ka tienesim ir jāzina, ka šis līgums ir beidzies. Pēc tam pusēm būs jānāk ar jaunu līgumu un šīs īres attiecības sāksies no jauna. Maksimālais līgumu darbības termiņš varētu būt desmit gadi.”

Novecojušais likums iegriež arī vietvarām. Teorētiski kopš šā gada pavasara tām ir tiesības piešķirt mājokļus speciālistiem, kuru attiecīgajai pašvaldībai trūkst. Taču lielai daļai pašvaldību nav nedz brīvu mājokļu, nedz naudas, par ko tādus uzcelt, bet novecojušā likuma dēļ privātas investīcijas piesaistīt neizdodas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt