ĪSUMĀ:
- Kopfinansējuma platformas apgroza miljardus eiro; vienota ES regulējuma nav.
- Latvijas Finanšu ministrija izstrādājusi īpašu likumu šīm platformām.
- Nebanku kreditētāji vēlas atļauju iesaistīties kopfinansēšanas platformās.
- Finanšu ministrs Reirs: nebanku kreditētājiem platformās nav jāiesaistās.
- Likumā paredzēs - platformām jāreģistrējas FKTK, jāievēro cīņa ar naudas atmazgāšanu.
Pēdējos gados strauju uzplaukumu piedzīvo dažādas kopfinansējuma platformas – tajās gan fiziskas personas, gan biznesa uzsācēji, kam kaut kādu iemeslu dēļ nav pieejami banku aizdevumi, var aizņemties naudu, piemēram, kādas biznesa idejas īstenošanai.
Ar šādu kolektīvā finansējuma platformu starpniecību piesaistītās naudas apjoms jau mērāms miljardos eiro, taču vienota regulējuma to darbībai Eiropā vēl nav. Latvijā kopfinansējuma platformu darbību plānots regulēt ar īpašu likumu, ko izstrādājusi Finanšu ministrija.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa skaidroja, ka platformas ir tikai starpnieks, kas pats neiesaistās kreditēšanā, “vienā pusē ir ieguldītāji, otrā pusē - aizņēmēji; ja nepieciešamo naudas summu savāc, to nodod finansējuma saņēmējam, ja nesavāc, naudu atmaksā ieguldītājiem”.
Diskusijas ar nozari, proti, alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ilgušas vairākus mēnešus.
Viens no iemesliem – atšķirīgs skatījums uz to, vai kolektīvās finansēšanas platformu darbībā drīkstētu iesaistīties ne tikai privātpersonas, bet arī nebanku kreditētāji. Nozare uzstāj, ka tas vairotu konkurenci.
Aizdevumu platformas „Mintos” līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Šulte norādīja, ka tas vairos konkurenci un dos lielākas iespējas izvēlēties.
Tikmēr finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) ir pārliecināts, ka nebanku kreditētājiem šādu platformu darbībā nav jāiesaistās.
Viņš uzsver, ka ieguldītāji – fiziskas un juridiskas personas, kas aizdod naudu kādas biznesa idejas īstenošanai, paši uzņemas risku, un “viennozīmīgi nav nekādas aizsardzības cilvēkiem, kas finansē” kādas biznesa idejas.
Likumprojekts, par kuru vēl jālemj Saeimai un valdībai, paredz, ka kopfinansējuma pakalpojumu sniedzējiem būs ne tikai jāreģistrējas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, bet arīdzan jāievēro nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma normas, tostarp jāievieš iekšējās kontroles sistēmas.
