Finanšu ministrijas (FM) Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere stāstīja, ka līdz pavasarim tiks izstrādāti fonda darbības nosacījumi, bet jau ir skaidrs, kādus uzņēmumus fonds atbalstīs.
"Šis fonds tiek veidots ar mērķi atbalstīt tādus uzņēmumus, kuru vērtība ir no 5 līdz 100 miljoniem eiro un kuru mērķis ir piesaistīt kapitālu tirgū. Attiecīgi šis fonds varēs vai nu veikt ieguldījumu tajā brīdī, kad uzņēmums iziet tirgū, veic sākotnējo akciju piedāvājumu vai arī fonds iesaistās uzņēmumā jau agrīnākā stadijā, veic ieguldījumu un palīdz sagatavoties ieiešanai biržā. Kādēļ mēs šādu fondu veidojam? Lai attīstītu Latvijā kapitāla tirgu, jo mēs redzam, ka tas ir ļoti būtisks elements finansējuma piesaistei uzņēmējdarbības attīstībai.
Mēs nevaram pastāvēt, ja vienīgā alternatīva ir banku kredīts. Ļoti svarīgi ir ieguldījumi daudzveidības pieejamībai, lai būtu attīstīts kapitāla tirgus.
Un maziem un vidējiem uzņēmumiem ir grūtāk ieiet biržā, viņiem ir mazāk ieguldītāju, tādēļ mēs redzam, ka fonds var mazināt šo tirgus nepilnību un veicināt šādu uzņēmumu ienākšanu tirgū," skaidroja FM pārstāve.
Biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne stāstīja – lai uzņēmums būtu veiksmīgs biržā, jābūt attīstības ambīcijām un jābūt gataviem piesaistīt jaunus akcionārus.
"Parasti uzņēmumi no mazo un vidējo segmenta, kas nāk uz biržu, varbūt nav ārkārtīgi labi zināmi un viņiem nav varbūt ļoti gara darbības vēsture, bet ir ambīcijas un šie uzņēmumi ir ļoti perspektīvi, caurspīdīgi un atbilstoši biržai. Uzņēmumi nāk uz biržu un arī periodiski iet projām. Šajā situācijā pats galvenais, ja uzņēmums iet projām, lai viņš veic akciju atpirkumu, lai mazākuma akcionāru tiesības un investīcijas ir aizsargātas.
Bet vienlaikus arī tagad, raugoties uz rudeni, mēs redzam, ka ir vairāki uzņēmumi, kas plāno startēt biržā. Tie ir uzņēmumi ar ilgtermiņa mērķiem kapitāla tirgū un plāno savi izaugsmi roku rokā ar kapitāla tirgu, biržu un investoru piesaisti," teica Auziņa-Melalksne.
Rudenī biržā gatavojas ieiet divi uzņēmumi – degvielas un alternatīvo enerģijas avotu uzpildes staciju tīkls "Virši" un otrs lielākais nebanku patēriņa kreditētājs Latvijā "DelfinGroup". Uzņēmumam ir 93 filiāles visā Latvijā, tas pazīstams ar zīmoliem "Banknote" un "Visia". "DelfinGroup" padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis stāstīja, ka pirms starta biržā uzņēmums piesaistījis konsultantus Igaunijā.
"Tā ir "LHV banka" no Igaunijas. Izmantosim igauņu veiksmīgāko pieredzi, šo procesu organizējot. Tas, ko varētu no Igaunijas pamācīties, – ka Igaunijā ļoti daudziem iedzīvotājiem ir bankās atvērti vērtspapīru konti un viņi iegulda savus līdzekļus uzņēmumu akcijās, veido privātos investīciju portfeļus, un tā rezultātā viņi gan pelna no tā, gan arī Igaunijā uzņēmumu vidū iziešana biržā ir daudz izplatītāka nekā Latvijā. Izmaksas ir diezgan lielas, gan naudas izteiksmē – dažādas konsultācijas, pakalpojumi, juridiskās, finanšu un sabiedrisko attiecību jomā, gan arī vadības fokusa ziņā, bet kopumā es esmu pārliecināts, ka tas ir tā vērts, jo tas ir tāds kvalitātes standarts, ko uzņēmums uztur.
Tas ir ļoti nozīmīgs gan reputācijas ziņā, gan pārvaldības ziņā tā ir augsta latiņa.
Kapitāla tirgus attīstība veicina visas tautsaimniecības attīstību, un tas virziens, ka būs fonds, lai palīdzētu un veicinātu uzņēmumus iet uz biržu, tas man liekas ļoti labi," atzina Evertovskis.
Biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Auziņa-Melalksne vērtēja, ka Baltijas MVU sākotnējā publiskā piedāvājuma fonds būs arī sava veida enkura investors.
"Fondā strādās cilvēki, kas saprot investīcijas, novērtē uzņēmumu un šī uzņēmuma attīstības perspektīvas. Ja šis fonds ir gatavs investēt konkrētā uzņēmuma kapitālā, tas faktiski iedrošina arī mazos privātos investorus investēt. Jo tādam mazam investoram, protams, ir grūti izvērtēt katru atsevišķo uzņēmumu. Šinī brīdī Latvija un Lietuva veido šo fondu, piesaistot līdzekļus, pirmkārt, no saviem budžetiem un arī no Eiropas Savienības. Es domāju, kas tas ir ļoti pozitīvi, jo Baltijā ir reģionālā birža, reģionālais akciju un obligāciju tirgus, līdz ar to, protams, šie uzņēmumi ir no visām trim Baltijas valstīm," atzīmēja "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja.
Baltijas MVU publiskā piedāvājuma fondu finansēs no Eiropas Savienības līdzekļiem plānošanas periodā līdz 2027. gadam, un tas darbu varētu uzsākt jau šā gada beigās.
