“Sākam ar tomātiem, pēc tam iet bumbieri, pēc tam ābols-upene, ābols-aronija, ābols tīrais – visādas sulas,” pašā austrumu pierobežā ražoto sulu veidus uzskaita Dagdas novada zemnieku saimniecības “Eži” īpašnieks Pāvels Kavuns.
Ja šī gada jaunās ābolu ražas sula tiks spiesta tikai pēc jaunā gada, tad tomātu sula tiek spiesta, tikko kā tomāti nogatavojušies, tātad jau tagad. “Tas ir pastarizators, kurā temperatūru sasniedz 80 grādu un tad mēs salejam maisiņos un viņas glabājas gadu,” saimnieks izrāda sulas pastarizēšanas iekārtu.
Tālāk slienas 80 metrus gara un 11 metrus plata siltumnīca, kas šogad pilna tomātu stādiem “Ir vēl laukā kāds gobols, tas sulom dūmots, par tu ka paguojušū god mes bejom saspīduši tomātu sulas, jos visim patika i šūgod turpinojam tū dzelu,” stāsta Kavuns. Tomātu sulas ražošanas vēsture zemnieku saimniecībā “Eži” nav gara, tāpēc pagaidām šeit notiek labākās tomātu šķirnes meklēšana, no kuras varētu iegūt aizvien augstvētīgāku sulu.
“Šugod nazinu, cik te myusim, kaidu 10 šķirņu ite, i laukā ir vēl dīzgon, i vot mēs nu ituom visom atlaseisim kaidu vīnu divas kur labi ražoj suleigi kab ji ir ...” norāda Kavuns. “Kotru godu sovas šķirnes izmēģinojam, i kuruos vairuok der kab mozuok zaļuma byutu, vairok meikstuma byutu, tas der vairuok tomātu sulom. Itis jau pacīts ir..” uzsver Kavuns.
Tāpat sulas ražošanas procesā ne mazāk svarīgs ir iepakojums. Zemnieku saimniecībā “Eži” ražotās sulas tiek pildītas caurspīdīgos polietilēna vakummaisiņos ar krānu, kas pēcāk tiek ielikts apdukātā kartona iepakojumā. “Rūpnīca dot garantiju šajā maisiņā, ka sula var nostāvēt divus gadus. Par cik mēs to nefiltrējam, mēs divus gadus nedodam, mēs dodam gadu garantiju, tāpēc ka viņa nav filtrēta - tur ir biezumi, mīkstumi iekšā, sēkliņas, viņa ir garšīgāka, bet, ja tā būtu filtrēta, garša būtu pavisam cita,” skaidro Kavuns, apliecinādams iepakojuma unikalitāti un atklādams, ka tajā sula arī atvērtā veidā mājās uz galda var tikt uzglabāta divas nedēļas.
Aizvadītajā gadā pierobežas zemnieku saimniecībā saražots ap četrām tonnām šādas biezas un, kā apgalvo saimnieks, dabīgas tomātu sulas. “Mēs taisam, redzit nu ko - nu ko aug, nu to mēs taisam, ni grama nav niko pīlykts kluot ...izspīsta, pastarizāta un salīta pakos....” skaidro Kavuns.
Tikpat vai pat vairāk šeit saražots arī ābolu sulas gan tīrā veidā, gan tai piemaisot upenes vai aronijas, kas arī esot šobrīd vispieprasītākie sulu veidi.
Tomēr sulu ražošana zemnieku saimniecībā “Eži” ir, var teikt, tikai blakusnozare vai blakusprodukts, jo visu saimniecības 20 hektāru platību galvenokārt aizņem ābeles, te tiek audzēti arī bumbieri un krūmmellenes, un svaigi augļi un ogas ir galvenais saimniecības noieta produkts.
Sulas ir skopums no vienas puses - tev žal to obuleiša, jys drusku nasmuks, nataida forma vai īpyvs, mes tu izgrīžam orā i salaižam suluos, i tys uobuļs nateik izsvīsts uorā,” atzīst Kavuns.
Viņš piebilst, ka strādājot šeit, tālu pierobežā, nevar nerunāt par produkcijas noieta problēmām - par tirgu esot jācīnās. Ja svaigi augļi līdz šim galvenokārt tika realizēti tirgū un projektā “Skolas auglis”, tad sulu produkcijas tirgi vēl tiek meklēti un strādāts šobrīd lielākoties tiek uz pasūtījumiem, “vairāk aiziet prezentācijā nekā tirgū, konkurēt daudzumā mēs navaram, bet par kvalitāti es domāju, ka da,” viņš saka.
Zemnieku saimniecībai “Eži”, iespējams, būs viena no tām, kam tagad ar savu svaigo augļu produkciju būs sīvi jākonkurē ar masveidā no Polijas ievestajiem lētajiem un zemākas kvalitātes augļiem un dārzeņiem, kas mūsu tirgū pastiprināti ienāk Krievijas noteiktā aizlieguma dēļ importēt augļus un dārzeņus no Polijas.
