LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pastāstīja, ka iepriekšējā prasība bija 15 kvadrātmetri, bet neskaitot veikalu plauktus, tagad prasība ir 25 kvadrātmetri – bet skaitot. Tirgotājiem tā esot vieglāk rēķināt.
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs uzsvēra, ka noteikumi neatbilst nozares interesēm.
“Pilnīgs absurds, ka 49 kvadrātmetros drīkst būt tikai viens pircējs. Pieņem lēmumus cilvēki, kas nav ne biznesā bijuši, ne tirdzniecībā un nevēlas ieklausīties. Diemžēl arī Rūpniecības kameras vadītāji – gan Endziņš, gan Zariņa. Viņiem nav ne pieredzes, ne izpratnes par tirdzniecību, un tāpēc viņi virza noteikumus, kas neatbilst nozares interesēm,” sacīja Danusēvičs.
Tiesa, Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis norādīja, ka arī viņu rindās ir daudz tirgotāju, kā arī – kopā ar 25 kvadrātmetru noteikumu viņi bija aicinājuši atvērt visus veikalus, tostarp arī apģērbu. Tā vēlējusies arī Ekonomikas ministrija, kas nesusi šo priekšlikumu uz valdību, tomēr nolemts citādāk.
Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Inga Apsīte sacīja, ka valdībā pieņemts piesardzīgāks modelis, ņemot vērā augsto saslimstību ar Covid-19. Un kurš tam bijis autors valdībā? Nav zināms.
“Es to tā nevaru vairs īsti pateikt. (..) Tas arī tika skatīts Starpinstitūciju sadarbības grupā un tamlīdzīgi. Kā jau teicu, tas tādā diskusijas ceļā radās, saprotot ministrijas piedāvājumu,” sacīja Apsīte.
Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis norādīja, ka ierobežojumi tirdzniecībā juridiski ir korekti. Ja veikals cieš no kāda valdības lēmuma, tad tam ir kompensācijas mehānismi. Tajā pašā laikā Konkurences padomes priekšsēdētājs atzina, ka rezultātā mazie uzņēmēji vairs nevarēs pastāvēt.
“Šobrīd esam konstatējuši, ka lielākā tirgus koncentrācija notiek tieši šiem lielajiem uzņēmējiem, kuriem ir resursi pieejami. Arī iepriekš noteikto ierobežojumu laikā. Darboties interneta vidē, veidot savas piegādes ķēdes. Līdz ar to atstājot aiz sevis mazos tirgotājus, kuriem nav lielas iespējas piedalīties šajā tirgū. Tās sekas varētu būt tādas, ka šie mazie tirgotāji vai nu bankrotēs, vai tiks apvienoti ar lielajiem, tādējādi koncentrējos vēl lielāku tirgu, tirgus daļu šiem lielajiem uzņēmējiem. Kā rezultātā notiktu stagnācija konkurences jomā, jo nebūtu mazo spēlētāju, kas ar savām inovatīvajām rīcībām varētu uzlabot patērētāju intereses un piedāvāt dažādus interesantus risinājumus,” stāstīja Gaiķis.
KONTEKSTS:
No pirmdienas, 8. februāra, atsevišķos veikalos, proti, pārtikas un higiēnas preču veikalos var iegādāties visas preces un darbojas grāmatnīcas. Vienlaikus tirdzniecības vietās pastiprināti epidemioloģiskās drošības noteikumi, kas veido rindas pie ieejām.
