Pirmajā aprīlī tika atcelti ierobežojumi tirdzniecībā – pircējiem vairs nav jāuzrāda Covid-19 sertifikāti, veikalus var apmeklēt, neliekot maskas.
Lai arī veikalos jūtams pircēju pieplūdums, tomēr tirgotāji savu noskaņojumu raksturo kā piesardzīgi optimistisku. Bažas rada gan karš Ukrainā, gan preču cenu celšanās un inflācija, apzinoties, ka daudziem turpmāk naudas pietiks tikai rēķinu apmaksai un pirmās nepieciešamības precēm. Pozitīva iezīme – Ukrainas bēgļi palīdzēs samazināt darbaroku trūkumu tirdzniecības nozarē.
ĪSUMĀ:
- Pārtikas cenu rekordisti: sāls, baltmaize, manna
- Par cenu pieaugumu atbildība jāuzņemas ražotājiem
- Darbinieku trūkuma problēmu risina bēgļi no Ukrainas
Pārtikas cenu rekordisti: sāls, baltmaize, manna
Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs pastāstīja, ka reizi ceturksnī veic aptauju par pārtikas cenām un šobrīd rekordistu skaitā ir sāls.
“Rekordists, protams, ir sāls, kam ir 98% pieaugums. Bet ir arī, teiksim, 77% baltmaizei, 74% mannai, 51% olām. Ir arī atsevišķas preces, kas nav daudz mainījušās cenā vai pat nedaudz palikušas lētākas, piemēram, makaroni, zirņi, kviešu milti, rīsi, āboli, kafija tēja, arī gurķi, kāposti, sīpoli, kas ir vietējie dārzeņi, tiem nav mainījušās cenas. Eksotiskie, teiksim, citroni, kivi, apelsīni arī ir kļuvuši nedaudz lētāki,” teica Danusēvičs.
Par cenu pieaugumu atbildība jāuzņemas ražotājiem
Ražotājiem palielinās izejvielu cenas, bet ne tik strauji aug cenas veikalos, tāpēc Zemkopības ministrija rosināja tirgotājus produktu cenas pārskatīt nevis reizi 3 vai 6 mēnešos, bet ik pa 15 dienām. Šobrīd pārrunu process turpinās, un memorandu plāno parakstīt nākamnedēļ.
“Mēs piekristu tām 15 dienām, mums nav iebildumu, ka ražotāji pārskata cenu biežāk, bet viņi arī tad uzņemas atbildību par tām piegādēm pie jaunās paaugstinātās cenas. Jo jāsaprot, ka Latvijas produkti nav kaut kādā slēgtā tirgū, bet tie konkurē ar lietuviešu, igauņu, poļu un citu valstu produktiem.
Tāpēc ražotājam ir jāuzņemas atbildība, ka, paaugstinot cenu pirms termiņa, viņam jāpieņem atpakaļ tā prece, ko pircējs nebūs gatavs nopirkt par jauno cenu,”
skaidroja Danusēvičs.
Protams, pārtika ir pirmās nepieciešamības prece, bez kuras neiztiksim, bet kāds noskaņojums ir apģērbu, apavu un citu preču tirgotājiem? Veikalu tīkla “Spice” direktore Iveta Priedīte tirgotāju noskaņojumu raksturo kā piesardzīgi optimistisku.
“Mēs redzam, ka, samazinoties ierobežojumiem, ievērojami pieauga apmeklētāju aktivitāte, viņi arī pērk aktīvāk. To pašu piesardzīgo optimismu es redzu arī no tirgotāju puses. Vienmēr būs kāds zīmols, kas ienāk, mēģina, bet arī pandēmijas laikā ir radušies ļoti daudz jaunu veikalu, kafejnīcu, zīmolu. To mēs redzam šobrīd “Spicē”. Ir atvērti īsā laikā divi jauni veikali, trīs veikali ir veikuši rekonstrukcijas, un pircējiem parādījušies jaunā veidolā. Jā, līdz ar to arī optimisms ir vērojams, bet, protams, nezināmo vēl ir ļoti daudz,” stāstīja Priedīte.
Darbinieku trūkuma problēmu risina bēgļi no Ukrainas
Līdz šim tirdzniecībā viena no problēmām bija darbinieku trūkums. Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs vērtē, ka šobrīd tirdzniecībā iesaistās bēgļi no Ukrainas.
“Redzam, ka šobrīd palēnām ukraiņi iesaistās, it sevišķi pašlaik preču šķirošanas funkciju veikšanā. Es domāju, ka ar laiku viņi apgūs arī pamatvalodas prasmes, un tad viņi varēs strādāt arī tirdzniecības zālē.
Ļoti daudz ukrainiešu ir iesaistījušās arī skaistumkopšanas industrijā. Jāsaprot, ka mums lielākā daļa migrantu – 99% ir sievietes. Viņas vairāk orientētas uz darbiem, kas Ukrainā bija raksturīgi. Viņas ir ļoti centīgas un varētu teikt, ka rāda piemēru attieksmē pret klientu vietējiem strādājošiem un tas, protams, ir labi,” uzskata Danusēvičs.
“Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne skaidro – lai gan kopš gada sākuma mazumtirdzniecības datos ir izaugsme par 9,4%, jāņem vērā, ka pagājušajā gadā tirdzniecībā daudzo ierobežojumu dēļ pārdošanas apjomos bija liels kritums. Arī turpmāk jārēķinās ar faktoriem, kas mazumtirdzniecību ietekmēs gan negatīvi, gan pozitīvi – piemēram, ierobežojumu atcelšana tirdzniecībā.
“Valsts pabalsts Ukrainas kara bēgļiem arī ir pamats mazumtirdzniecības izaugsmei. Sagaidāms, ka pabalstu rezultātā augs pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības precēm. Mazumtirdzniecības pārdošanas apjomus ietekmēs arī strauji augošais cenu līmenis. Tas nozīmē, ka apgrozījums augs, bet apjomiem augt būs arvien grūtāk. Ņemot vērā šos visus faktorus, kas mazumtirdzniecību virzīs uz pretējām pusēm, gaidāms, ka atsevišķos mēnešos šogad mazumtirdzniecība varētu reģistrēt kritumu pārdošanas apjomos, taču gadā kopumā sniegums būs labāks,” skaidroja Orleāne.
Mazumtirdzniecības izaugsmi turpmāk bremzēs arī inflācija, līdz ar to samazināsies patēriņš un iedzīvotāju pirktspēja. Bez pirmās nepieciešamības precēm iedzīvotāji iztikt nevarēs, bet, iespējams, vairāk iepirksies lietoto apģērbu veikalos.
