Tirgotāji: sēklas šogad būs par 10–30% dārgākas nekā pērn

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Sākusies sēklu pirkšanas sezona un sēklas, kas iekļautas Eiropas šķirņu reģistrā, var nopirkt gan lielveikalos, gan specializētajos sēklu un interneta veikalos. Covid-19 pandēmijas laikā pieprasījums pēc sēklām ir palielinājies, atzina sēklu tirgotāji, norādot – pircējiem ir jārēķinās, ka energoresursu, degvielas, loģistikas un darbaspēka izmaksu sadārdzinājuma dēļ šogad sēklas būs par 10–30% dārgākas nekā pagājušajā gadā.

Tirgotāji: sēklas šogad būs par 10-30% dārgākas nekā pērn
00:00 / 04:47
Lejuplādēt

Uzņēmuma „Kurzemes sēklas” valdes priekšsēdētājs Andris Kiršentāls stāstīja, ka sezonā uzņēmumā sagatavo 5 miljonus sēklu paciņu un tikai dažas šķirnes ir selekcionētas Latvijā. Lielākā daļa sēklu tiek iepirktas Nīderlandē, arī Vācijā, Polijā, Itālijā.

„No dārzeņiem mēs audzējam ļoti daudz sīksīpoliņu, tas ir tradicionāli, un tagad ir ziemas sīpoli. Tas nozīmē, ka rudenī iestādām un ap Jāņiem jau ēdam. Redīsi, sīpoli – pats par sevi, jo tās ir ātri augošas kultūras un salīdzinoši viegli audzējamas. Galda bietes, burkāni – tie prasa vairāk darba, retināt, bet šī iemesla dēļ mēs tirgojam arī burkānus sēklu lentās. Par gurķiem vispār nerunāšu, to izvēle mums ir milzīga – 30 šķirnes piedāvājumā, ja ne vēl vairāk, tā kā gurķus Latvijā audzē un konservē.

Latvieši ļoti daudz audzē asteres un samtenes, jo tā ir viegli augoša puķe, maz slimo un palīdz pat pret kaitēkļiem.

Salīdzinājumam es varu pastāstīt, ka, ja viens zemnieks nopērk par 20 000 eiro sēkliņas, es viņu nevaru salīdzināt ar e-veikalu, kur iepērkas par 5 eiro, bet tādu pirkumu ir ļoti daudz, jo tā ir mazākā pirkuma summa, ko mēs apkalpojam, jo tā salikšana ir ļoti darbietilpīga, bet mēs to darām, jo tas procents no kopējā apgrozījuma, protams, ir neliels, bet tendence ir augoša," sacīja  Kiršentāls.

Arī lauksaimniecības un dārzkopības preču tirdzniecības uzņēmums „Agrimatco” pērn janvārī atvēra interneta veikalu. „Agrimatco” vadītāja Māra Bisniece stāstīja, ka uzņēmums tirgo sēklas gan lieliem, gan maziem dārzu īpašniekiem, gan bioloģiskajiem lauksaimniekiem.

„Cenu starpība šīm sēklām bieži ir 30%, 40%, pat divas reizes dārgāk un ne vienmēr cilvēki ir gatavi par to maksāt. Pagājušajā gadā, starp citu, arbūzus un melones cilvēki ļoti sāka meklēt. Citi kādreiz pasmejas – kas tā par modi sēklu pasaulē, bet arī mums ir mode. Vienu gadu bija modē – visi prasīja rozā tomātus, tad atkal dzeltenos, oranžos. Cilvēki arī ceļojot iepazīst augus arvien plašāk un arī grib riskēt, mēģināt pat eksotiskus augus audzēt, kā, piemēram, turku zirņus vai šogad pipari ir ļoti iecienīti, grib vienu maigāku, vienu asāku. Cilvēki ir izglītoti, viņi lasa un paši apmainās dažādos dārzkopības forumos un viens otru iedvesmo. Ja cilvēki agrāk pirka vairāk zālītes sēklas un sēja mauriņus – tad bija labāki laiki, tad

pašreiz cilvēki vairāk sēj dārzeņus, paši audzē puķes, viņi ir vairāk pie dabas un zemes, un tas ir skaisti," teica Bisniece.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils izcēla Latvijā sākto kustību – sēklu lološanu, un uzsvēra, ka pirms sēklu iegādes jāplāno dārzs un jārēķina, cik sēklu vajadzēs.

"Tiem, kas iesāk, es tomēr ieteiktu pieturēties pie šķirnēm, jo tām ir vienkāršāka kopšana, viņas ir pieticīgākas. Ja tā pieredze ir lielāka, protams, ka var skatīties hibrīdu virzienā. Protams, ka vienmēr vajadzētu pirkt mazliet ar rezervi, vismaz 10%. Ja gribas lielāku daudzveidību, ir dažādi "mix" piedāvājumi gan tomātu, gan garšaugu sēklām, bazilikiem. Un vienlaicīgi nelielos daudzumos tad var iegūt lielāku daudzveidību un padomāt, protams, par to, kā nodrošināt šo zaļo konveijeru savā dārzā, kad ir iespēja visu laiku ievākt dārzeņu produkciju. Par Latvijas sēklām ir divi stāsti – viens, kas ir genofondā pavairotas pavisam nedaudzas sugas saistībā ar Dārzkopības institūta Pūres nodaļu, tur situācija nav pārāk spoža. Ir prieks par citu kustību – sēklu lolotāju kustību, kur pašu ievāktās sēklas cilvēki var apmainīt ar iepriekšējo paaudžu atstāto mantojumu sēklu veidā, turpinot viņas pavairot un mainīties ar tām sēklām. Tas ir tas, kas palīdz šo vietējo neoficiālo genofondu uzturēt un, es domāju, ka ir veselas kultūras, kur tas iespējams – dažādi pākšaugi, garšaugi un citas lietas," sacīja Narvils.

Audzējot dārzeņus un puķes, cilvēks ne tikai papildina savu ģimenes budžetu, tas ir arī psiholoģisks ieguvums, jo rada prieku un gandarījumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti