Aizvadītājā gadā opozīcijā esošā Latvijas Reģionu apvienība vairākkārt rosinājusi izmaiņas Akcīzes nodokļa likumā. Opozicionāru virzītā iniciatīva paredz atcelt tā dēvēto ceļu nodokli un palielināt akcīzes nodokļa likmes benzīnam, dīzeļdegvielai un autogāzei. Latvijas Reģionu apvienības deputāts Mārtiņš Bondars ir pārliecināts, ka šāda principa iedzīvināšana būtu godīgāka pret tiem automašīnu īpašniekiem, kas savus spēkratus izmanto reti.
"Ir ļaudis visā Latvijā, it sevišķi laukos, kuri izbrauc ar savu automašīnu tikai vasarās, bet viņiem jāmaksā šis nodoklis par visu gadu. Taisnīgāk būtu, ka tie, kas vairāk brauc, samaksā caur degvielu un uzņemas daļu samaksas to cilvēku vietā, kas izbrauc uz kapu svētkiem vai dažas reizes vasarā, nevis brauc ar savu auto visu gadu," pauž Mārtiņš Bondars.
Atbilstoši Latvijas Reģionu apvienības aprēķiniem, lai nodrošinātu "ceļu nodokļa" atcelšanu, akcīzes nodokļa likme benzīnam un autogāzei būtu jāpalielina par 20 eiro tonnā, bet dīzeļdegvielai - par 30 eiro tonnā. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Mārtiņš Stirāns apgalvojumus, ka Lietuvā un Igaunijā "ceļu nodoklis" ir iekļauts degvielas akcīzē, sauc par mītu: "Tā ir Latvijas savulaik ieviestā transportlīdzekļu nodeva, kura, jā, ir samērā liela. Kaimiņvalstīs tādas nav. Ne velti mums ir daudzas tādas mašīnas, dārgas automašīnas, kas brauc ar Lietuvas vai Igaunijas numuriem, jo uz šādu nodevu rēķina var samazināt izmaksas."
Mārtiņš Stirāns uzskata, ka Latvijas Reģionu apvienības rosinātais degvielas akcīzes palielinājums nesegtu iztrūkumu, kas budžetā rastos, atceļot transportlīdzekļu ikgadējās nodevas, un centieni segt šo iztrūkumu veicinātu akcīzes nodokļa pieaugumu.
"Var nonākt pie tā, ka šāds teorētiski iecerētais akcīzes nodokļa paaugstinājums nesegs to summu, ko valsts ir iecerējusi ieņemt par transportlīdzekļu nodevu, un nākamajā gadā būs akcīze jāpaaugstina vēl, lai kompensētu to, kas nav ieņemts. Šis transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis plus uzņēmumu automašīnu nodoklis gadā sastāda aptuveni simts miljonus eiro budžeta ieņēmumos. Faktiski šie simts miljoni eiro ir jāpieliek klāt degvielas akcīzei un visiem jāsamaksā," skaidro Mārtiņš Stirāns.
Pagaidām ierosinājumu aizstāt "ceļu nodokli" un tā dēvēto "dienesta automašīnu nodokli" ar lielāku akcīzes nodokli degvielai nav raduši atsaucību arī Finanšu ministrijā. Ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins uzsver, ka pašreizējā sistēma ne tikai nodrošina ieņēmumus valsts budžetā, bet savā veidā arīdzan veicina nodokļu progresivitāti.
"Ne Igaunijā, ne Lietuvā šāds ceļu nodoklis nav iekļauts akcīzes nodokļa likmēs. To mēs varam redzēt, kaut vai salīdzinot akcīzes nodokļa likmes, kuras nav augstākas kā Latvijā. Viņiem vienkārši nav šāds nodoklis ieviests. Tie ir dažādi nodokļi, un tie pilda dažādas funkcijas. Protams, fiskālā funkcija ir gan akcīzes nodoklim, gan transportlīdzekļu nodoklim, bet regulējošās funkcijas ir atšķirīgas. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis ir diferencēts atbilstoši dažādiem automašīnu rādītājiem - masai, svaram, motora jaudai, kas netieši norāda gan uz mašīnas vērtību, gan uz tās lomu vides piesārņošanā," stāsta Ilmārs Šņucins.
Sākot no šā gada 1.janvāra, akcīzes nodoklis degvielai jau ir palielināts. Tā rezultātā dīzeļdegvielas cenas pieaugušas par aptuveni vienu centu litrā, bet benzīna un autogāzes cenas - par aptuveni trīs centiem litrā.
