ĪSUMĀ:
- EM piedāvā atteikties no ierobežojumiem preču kategorijās.
- EM un tirgotāji izveidojuši kritērijus cilvēku uzskaitei un dezinfekcijai.
- Tirgotāju asociācija: svētki ir beigušies, nav loģikas tirdzniecības aizliegumiem.
- Asociācija: viens no vietējiem lieliem veikalu tīkliem ir aizvēris 20 veikalus.
- “Top!”: Veikali reģionos bieži vien ir vienīgā iespēja pirkt nepieciešamās lietas.
- “Spice”: Līdz šim neviens no nomniekiem nav ziņojis, ka pārtrauktu darbu.
- EM: Ja ierobežojumus pagarinās, būs jāievieš atbilstoši atbalsta pasākumi.
Ekonomikas ministrija valdībā prezentējusi drošas tirdzniecības modeli, kurā paredzēts atteikties no ierobežojumiem preču kategorijās, kuras drīkst tirgot ārkārtējās situācijas laikā un kuras ne.
“Ir pietiekami daudz un dažādi cilvēki, un katram ir savas vajadzības. Tās var izturēt īstermiņā, bet, ja situācija ar šiem ierobežojumiem kļūst ilgāka, tad tas kļūst aizvien sarežģītāk,” norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”).
Viņš stāstīja, ka kopā ar nozari izstrādāti papildu kritēriji, lai pārvietošanās tirdzniecības vietās būtu droša, tiktu veikta cilvēku uzskaite un papildu dezinfekcijas pasākumi.
“Lai ierobežotos un drošos apstākļos būtu iespēja strādāt visiem komersantiem un tirgot visas preču grupas. Viedokļi valdībā bija atbalstoši. Šobrīd ir jautājums, kad būs situācija, kad varēsim pie šāda modeļa atgriezties un sākt strādāt,” sacīja ministrs.
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs uzsvēra, ka svētki ir beigušies un viņš neredz loģiku tirdzniecības aizliegumiem.
Viņaprāt, darba dienās ir jāatceļ visi ierobežojumi preču sortimentā, un pēc tam, kad pierādās, ka viss notiek bez problēmām, iet nākamo soli.
“No otras puses, ir liels apdraudējums ekonomikai, jo vakar man atnāca pirmā informācija, ka viens no vietējiem lieliem veikalu tīkliem ir aizvēris 20 veikalus, un prasīs kompensāciju. Tikko kompensācijas pieprasīs vēl lielāki tirdzniecības uzņēmumi, kas ir izsmēluši savus resursus, rezerves, tad būs tūkstošiem cilvēku, kuriem būs nepieciešami dīkstāves pabalsti. Tas radīs papildu slogu budžetam un nākotnes maksājumiem, jo visi parādi ir jāatdod,” sacīja Henriks Danusēvičs.
Veikalu tīkla “Top!” valdes locekle Ilze Priedīte atzina, ka uzņēmums atbalsta ieceri paplašināt tirdzniecību, jo tīkla veikali atrodas reģionos, un “Top!” veikals bieži vien ir vienīgais ciemā, kur ir iespēja iegādāties nepieciešamās lietas.
“Veikali ir salīdzinoši mazi un jau šobrīd ar mazāku sortimentu, salīdzinot ar lielveikaliem. Ievērojot striktus drošības pasākumus, mēs būtu par to, ka piedāvājam iegādāties visas preces veikalā, jo ne visiem ir iespēja nepieciešamās preces iegādāties interneta veikalos un ne visā Latvijas teritorijā ir iespēja pasūtīt preces attālināti,” norādīja Priedīte.
Kad tirdzniecība pilnā apjomā bija darba dienās, bet brīvdienās drīkstēja pārdot ierobežotas preču kategorijas, tas radīja papildu slogu darbiniekiem – gan apsargiem, gan pārdevējiem. Turklāt dienu pirms ierobežojumiem veikalā bija liels cilvēku pieplūdums.
“Ja jāskatās uz to, vai labāk tirgot ierobežotu daudzumu preču, bet visu laiku, vai tomēr dalīt, tad mēs tomēr esam par to, ka labāk ierobežoti, bet visu laiku, konstanti,” norādīja Priedīte.
Pārtikas mazumtirgotāji šajā ierobežojumu laikā daļēji, bet tomēr var strādāt, taču ir liela daļa veikalu, kuri ārkārtējās situācijas laikā nestrādā, jo to preču sortiments nav atļauto lietu sarakstā. Un tas rada ievērojamu robu to apgrozījumā.
Tirdzniecības centra “Spice” mārketinga vadītāja Linda Kalniņa atklāja, ka līdz šim neviens no nomniekiem nav ziņojis, ka pārtrauktu darbu.
“Bet ir skaidrs, ka pilnīgi visi nomnieki gaida un prasa nomas atlaides. Mums kā tirdzniecības centram arī šis jāvērtē, jo šobrīd šis izstrādātais modelis (es saprotu, ka būs kādas izmaiņas) prasa, ka mums kā iznomātājam ir jāsedz 30% no nomas atlaides, tad tikai komersants saņem atbalstu no valsts. Savukārt mēs kā tirdzniecības centrs nesaņemam nekādu atbalstu, līdz ar to mums ir jāskatās katra situācija atsevišķi. Ir varbūt tādi uzņēmumi, kuriem novembrī nav bijusi tik liela ietekme. Savukārt decembrī visiem ir bijusi šī ietekme,” sacīja Kalniņa.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norādīja, ka gadījumā, ja valdība rīt lems par ierobežojumu pagarināšanu, tad valstī būs jāievieš atbilstoši atbalsta pasākumi. Proti, plānots ieviest jaunu atbalsta instrumentu – atbalsts nomas maksas segšanai, uz kuru varētu pretendēt gan Covid-19 krīzē cietuši tirdzniecības uzņēmumi, gan pakalpojumu sniedzēji, piemēram, frizētavas un kafejnīcas.
KONTEKSTS:
Kopš rudens sākuma Latvijā turpinās strauja Covid-19 izplatība, un slimnīcās pieaug stacionēto pacientu skaits. 10. decembrī valdība nolēma veselības aprūpes sistēmā Covid-19 radītās pārslodzes dēļ izsludināt ārkārtas situāciju. Tāpat Covid-19 ierobežošanai valdība nolēma pagarināt novembrī valstī izsludināto ārkārtējo situāciju vispirms līdz 11. janvārim, apstiprinot papildu ierobežojumus un pagarinot skolēnu Ziemassvētku brīvlaiku, bet vēlāk atkārtoti lēma pagarināt ārkārtas situāciju līdz 7. februārim, bet ierobežojumus Covid-19 infekcijas mazināšanai – vēl līdz 25. janvārim.
Savukārt, lai mazinātu Covid-19 izplatību Jaungadu svinību laikā, valdība vienojās, ka no 30. decembra brīvdienās Latvijā tiks ieviesta “brīvdienu mājsēde”. No 30. decembra līdz 4. janvāra rītam un no 8. janvāra vakara līdz 10. janvāra rītam no plkst. 22.00 līdz 5.00 jāuzturas tikai savā dzīvesvietā.
