Dienas ziņas

Latvija aicina Eiropu tūlīt pārtraukt Krievijas gāzes pirkšanu

Dienas ziņas

Noraida priekšlikumu samazināt akcīzi degvielai

Iedzīvotāji iepērk degvielas rezerves

Tirgotāji: Degvielas deficīta pazīmju šobrīd nav

Lielajām degvielas uzpildes stacijām pašlaik ir vieglāk izdzīvot, jo tām ir gan savas naftas bāzes, gan lielāki apgrozāmie līdzekļi, taču arī mazās stacijas pagaidām tiek galā ar autovadītāju pieprasījumu. Lai gan pašām degvielas uzpildes stacijām šķiet, ka degvielas deficīta pazīmju nav, Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība norāda, ka tas ir iespējams scenārijs.

Talsu pilsētā ir vairākas mazās degvielas uzpildes stacijas. Dažas, sekojot iepirkuma cenām, savas cenas nomaina vien reizi dienā, citas šonedēļ spiestas pacelt pat trīs reizes dienā. Taču degvielas uzpildes stacijas pārstāvji atzina, ka agresiju un negatīvu noskaņu no pircējiem nejūt.

Degvielas uzpildes stacijas "Talsu autotransports" vadītājs Andis Dērics norādīja: "Nē, cilvēki gaida, kad mūsu valdība samazinās vai atcels akcīzes nodokli."

Lielākoties iedzīvotāji pērk dīzeļdegvielu – jo to gan vairāk patērē, gan vieglāk uzglabāt.

Talsenieks Arvīds, vaicāts, kādēļ kanniņās iepērk degvielu, skaidroja – tāpēc, ka tā, iespējams, kļūs dārgāka. Taču nepirks daudz, kādus 30 litrus. Viņš atzina, ka braukā tepat pa pilsētu, ar šādu daudzumu varētu pietikt divām nedēļām.

Vairums šobrīd lej pilnas bākas. Talsenieks sacīja atzina, ka tā viņš darījis vienmēr un šobrīd krājumus neveido. Viņš atzina, ka cenas viņu nebiedē un pauda, ka tiks galā.

Savukārt vietējais iedzīvotājs Arvīds, vaicāts, kas būs, ja degvielas litrs maksās 2,50 eiro, pauda: "Ar’ vienalga, izdzīvos. Ka tikai Ukrainai būtu labi un izdzīvotu. Pa pārējo gan jau mēs piecietīsim Latvijā. Mums jāpalīdz tiem, kam grūtāk."

Degvielas uzpildes stacija pieder arī SIA "Kurzemes sēklas", un tās valdes priekšsēdētājs Andris Kiršentāls atgādināja, ka degvielas uzglabāšanai mājās ir ugunsdrošības noteikumi, turklāt tā var ieinteresēt zagļus. Šobrīd autobraucēji cenšas sarūpēt rezerves, taču kādā brīdī būs pretējs efekts – iedzīvotāji mainīs ikdienas paradumus.

Kiršteins sacīja:

"Ja viņi iepērk, tas nenozīmē, ka viņi arī metīsies patērēt. Viņi glabās kādam drošākam brīdim, ja nu tiešām būs grūtības dabūt."

Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības prezidents Sergejs Semjonovs uzskata, ka degvielas deficīts kādā brīdī patiešām ir iespējams, jo uzpildes stacijām vienkārši nebūs, kur to iepirkt.

"Pēc mūsu ziņām kaut kur no aprīļa vai pēc aprīļa Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca ies uz rekonstrukciju. Lūk, tad būs jautājums, kur mēs ņemsim degvielu," viņš atzina.

Semjonovs norādīja, ka no 15. aprīļa, kad vajadzēs piejaukt biodegvielu, cenas pieaugs par vēl septiņiem astoņiem centiem par litru.

"Tāpēc mums bija tāds priekšlikums, varbūt šajā situācijā pagaidām, kamēr nebūs samazinājums naftas cenām un naftas produktu cenām, varbūt neizmantot biodegvielu vasaras periodā," viņš pauda.

Šodien Saeima neatbalstīja priekšlikumu samazināt akcīzes nodokli. Semjonovs norādīja, ka variants būtu samazināt pievienotās vērtības nodokli degvielai, kas, viņaprāt, Polijā jau esot devis rezultātus.

KONTEKSTS:

Degvielas cena mazumtirdzniecībā sasniegusi visu laiku augstāko līmeni Latvijā. Eksperti iepriekš norādījuši, ka degvielas cenu kāpums turpināsies līdz skaidrībai par sankcijām pret Krieviju.

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.

Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti