"Latvija diemžēl ir viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm. Iepriekšējo periodu saimniekošanas vedis nav bijis efektīvs. Mēs vairāk vai mazāk redzam, ka motivācijas procesiem jābūt efektīvākiem. Mums jānokļūst starp labklājīgākajām Eiropas Savienības valstīm. Mums jārunā par noteiktu centru skaitu, kurā tiek veidotas darbavietas. Valstij jābūt īpašām programmām pierobežās. Tur cilvēki ir jādotē, jo tas ir drošības jautājums," teica Rostovskis.
Diskutējot par nākamo administratīvi teritoriālo reformu, LTRK prezidents uzsvēra, ka nav jānosaka kaut kāds obligāts pašvaldību skaits, bet jāizveido pārejas periods. Galvenā problēma ir tāda, ka šobrīd pašvaldību vadītājiem nav pietiekoši lielas motivācijas noturēt biznesu un piesaistīt jaunus investorus.
Kritiskāk noskaņts pret teritoriālo reformu bija Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis. "Mēs vēlamies redzēt konkrētas lietas, konkrētus sasniedzamos mērķus un kritērijus. Katram uzstādītajam mērķim ir jārada kaut kāds labums mūsu teritorijās dzīvojošajiem. LPS vienmēr ieņēmusi pozīciju, ka jāsāk ar iepriekšējo reformu. Mēģinām nospraust, ko mēs ar katru reformu vēlamies uzzināt. Mēs, īstenojot teritoriālo reformu, vēlamies nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu," teica Kukainis.
Valainis tikmēr norādīja, ka Latvijas lielās pilsētas bažīgas rada uzstādījums pašvaldības automātiski samazināt uz pusi. "Ja mēs ņemam novadus, tad viņi kļūst par vienu lielu novadu. Vai tas uzlabos pakalpojuma kvalitāti? Šobrīd attīstības līmenis Latvijā krasi atšķiras. Latgalē tas ir trīs reizes zemāks nekā Rīgā. Tas jautājums jāskatās plašāk," teica Valainis.
Kukainis arī norādīja, ka valstiski katra ministrija cenšas iet savu ceļu, bet valsts pakalpojumu tīkls ir pārāk stipri sazarots.
