Tirdzniecības sarunās starp ASV un Eiropu nevienprātīga attieksme pret Ķīnu

Nesen notikušajās ASV un Eiropas tirdzniecības sarunās oficiāli ne reizi netika piesaukta Ķīna, tomēr ir skaidrs, ka abu Atlantijas okeāna krastu mēģinājumi atrast kopsaucējus ir saistīti ar šīs Āzijas valsts agresīvo izaugsmi. Situāciju sarežģītāku padara tas, ka Eiropas valstu vidū valda atšķirīga attieksme pret Pekinu. Savukārt Parīze ar piesardzību raugās uz ciešākām saitēm ar Ameriku.

Vēlas stingrāku pretsparu Ķīnai

Tirdzniecības sarunās starp ASV un Eiropu nevienprātīga attieksme pret ĶīnuArtrjoms Konohovs

Attieksme pret Ķīnu gan Eiropā, gan ASV pašlaik mainās. Vēl pirms dažiem gadiem runa bija par lieliem sadarbības projektiem, bet šobrīd diskusijas drīzāk ir par atkarības mazināšanu. Turklāt koronavīrusa pandēmija ir spilgti izgaismojusi, cik ļoti daudzi pasaules reģioni, tostarp Eiropa un ASV, paļaujas uz Ķīnas ražotājiem un piegādātājiem.

Tāpat Pekina strauji attīsta mākslīgā intelekta tehnoloģijas un, pēc visa spiežot, izmanto tās iedzīvotāju masveida novērošanai un kontrolei. Tas demokrātiskām valstīm nav pa prātam, jo vairums mūsu iedzīvotāju negribētu, lai, piemēram, ledusskapis viņus izsekotu.

Tie ir tikai daži no iemesliem, kādēļ

Vašingtona vēlas, lai Eiropa dotu stingrāku pretsparu Ķīnai. Bet Eiropas valstīs par to valda atšķirīgi viedokļi.

Līdz ar to Pitsburgā notikušajā Eiropas Savienības un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes sēdē sanākušie rūpīgi uzsvēra, ka tur netiek veidota alianse pret Pekinu.

Atbildot uz Latvijas Radio jautājumu par mākslīgā intelekta standartiem, to akcentēja arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagare: „Šeit mēs domājam ne tik daudz par Ķīnu, cik daudz par sevi. Mums ir svarīgi, lai mākslīgais intelekts būtu fokusēts uz cilvēku. Turklāt mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, ja mākslīgais intelekts sāk lemt par tādiem jautājumiem kā hipotekārā kredīta izsniegšana vai par pabalstu piešķiršanu, nevis tikai piedāvāt mums nākamo filmu vai nākamo dziesmu.”

Vārds „Ķīna” dokumentos tiek aizstāts ar frāzi par valstīm, kur nevalda tirgus ekonomika. Nedz ASV, nedz Eiropas politiķi neslēpj, ka šo valstu rīcība izsauc satraukumu. Tāpat ir skaidrs, ka Pekina šo valstu grupā spēlē svarīgāko lomu.

Lūk, kā pašreizējo situāciju raksturoja ASV tirdzniecības pārstāve Ketrina Tai: „Digitālās ekonomikas izaugsme ir transformējusi dzīvi ikkatram no mums. Daži partneri Amerikā ir izteikuši satraukumu par pieaugošo tirdzniecību digitālajā ekonomikā un precīzi norādīja, ka nepareizā pieeja var novest pie arvien lielākas darbavietu aizplūšanas un vietējā darba kvalitātes samazināšanās. Tādēļ mums ir jāstrādā kopā, lai nodrošinātu, ka mūsu digitālā  tirdzniecība paaugstina standartus un nāk par labu strādājošajiem un to ģimenēm visā pasaulē.”

Savukārt Vestagare piebilda, ka līdz šim globalizācija nav ņēmusi vērā vairākus būtiskus faktorus, kas tagad būtu jāmaina: „Tas izpaužas arī kā atteikšanās no veciem brīvās tirdzniecības konceptiem. Mums ir jāpanāk, ka mūsdienu tirdzniecība ņem vērā strādājošo tiesības, patiešām atsakoties no piespiedu darba, no bērnu darba, kā arī ietver vides prasības un klimata pārmaiņas.”

Vēlas Eiropas stratēģisko patstāvību

ASV un Eiropas sadarbības ieceres ietekmēja arī Austrālijas lēmums lauzt līgumu ar Franciju par zemūdeņu piegādi un to vietā iepirkt amerikāņu ražojumu. Tas saniknoja Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kurš dienu pirms Pitsburgas sanāksmes ar jaunu spēku atjaunoja retoriku par Eiropas stratēģisko patstāvību.

Vašingtonā valda priekšstats, ka Makrons pārāk maigi izturas pret Ķīnu.

Turpretī Francijas prezidents uzskata, ka Eiropai būtu naivi turpināt paļauties uz ASV.

Eiropas stratēģiskā patstāvība esot jāattīsta gan jau piesauktā mākslīgā intelekta, gan datu aizsardzības jomā, gan cīņā ar dezinformāciju lielajās interneta platformās.

Platformu atbildība par saturu 

Diskusijās Pitsburgā piedalījās arī „Google” viceprezidents Karans Batia. Latvijas Radio vaicāja, kā viņš raugās uz Eiropas ieceri pastiprināt cīņu ar dezinformāciju internetā un platformu atbildību par šo saturu. „Mēs saprotam, ka gan Eiropā, gan citviet ir vēlme ieviest jaunu regulējumu. Un mēs piekrītam, ka ir vairāki aspekti, kur likumi ir svarīgi, un mēs to esam skaidri pateikuši.

Bet mēs gribam pārliecināties, ka jebkādiem jauniem noteikumiem nebūtu neparedzētu seku,

lai tie nenostādītu lietotājus sliktākā situācijā. Gan eiropieši, gan citi tehnoloģiju patērētāji visā pasaulē paļaujas uz šiem risinājumiem, lai atvieglotu sev dzīvi, lai nodrošinātu uzņēmējdarbību,” sacīja Batia.

Starp „Google” un Eiropas Komisiju šobrīd tiesā risinās pamatīgs strīds par konkurences noteikumu pārkāpumu. Šo sodu uzlika Vestagere, jo viņa atbild arī par konkurenci. Tādēļ varēja pamanīt, ka Vestagere negribēja iesaistīties nekādās privātās diskusijās ar „Google” viceprezidentu.

Turklāt daudzviet ASV pastāv uzskats, ka galvenais Eiropas eksporta produkts ir noteikumi un likumi. Tas ne vienmēr ir pa prātam Amerikas kompānijām. Izskan pat saukļi, ka Eiropas likumi nogalina darbavietas Amerikā. Tomēr Brisele cer, ka Tirdzniecības un tehnoloģiju padome varētu palīdzēt ASV pārņemt Eiropas pieeju.

Sadarbība mikroshēmu un pusvadītāju jomā

Jautājums par savstarpējo paļaušanos izskanēja arī mikroshēmu un pusvadītāju jomā. Tā ir ļoti aktuāla problēma, jo šobrīd to akūti trūkst. Sadarbības aizstāvji saka, ka Eiropa un ASV varētu koordinēt, kuriem uzņēmumiem dot subsīdijas, un pārliecināties, ka tie neizvietos ražošanu Ķīnā.

„Mēs esam vienojušies sadarboties, lai panāktu lielāku caurskatāmību piegāžu ķēdēs. Tādēļ mēs vēlamies savākt vairāk informācijas no ražotājiem. Ar laiku mēs ceram palielināt piedāvājuma apjomus abos mūsu krastos un sadarboties pusvadītāju tehnoloģiju izstrādē. Mēs uzskatām to par ļoti auglīgu sadarbības jomu, jo mūsu intereses un grūtības ir ļoti līdzīgas,” sacīja ASV ekonomikas ministre Džina Raimondo.

Savukārt Vestagere piebilda, ka arī Eiropai te ir ko piedāvāt: „Tagad mikroshēmu ļoti, ļoti trūkst. Nedz Eiropā, nedz ASV netiek ražots pārāk daudz mikroshēmu. Eiropā ir daži resursi, tostarp pasaulē lielākā un labākā pētniecības iestāde – Starpuniversitāšu mikroelektronikas centrs atrodas Beļģijā. Uzņēmums, kas ražo iekārtas mikroshēmu ražošanai, arī ir Eiropā. Tagad mēs mēģinām saprast, kādēļ pēkšņi automašīnu ražotāji nevar saņemt mikroshēmas, kādēļ spēļu ražotāji nevar saņemt mikroshēmas spēļu pultīm. Cerams, ka šī izpēte ļaus mums sākt ražot vairāk mikroshēmu un uzņēmumi varēs tās saņemt.”

Tomēr zināms, ka noslēguma paziņojuma sadaļa par pusvadītājiem un mikroshēmām izsauca vislielākās diskusijas. Francijas pārstāvji panāca, ka puses vairs nesola sadarboties šajā jomā ilgtermiņā, bet tikai tagad.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt