Tirdzniecības centriem saspīlētās konkurences dēļ grūtāk noturēt apgrozījuma apjomu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pēdējos divos gados Rīgā tirdzniecības centriem līdz ar jaunu tirgus dalībnieku parādīšanos konkurence pieaug, un arī šajā gadā tirdzniecības kvadrātmetru kļūs vairāk. Kā saspīlētā tirgus situācija ietekmējusi ilggadējo tirdzniecības centru darbības rādītājus? Vai ir jāsāk satraukties, ka galvaspilsētā lielveikalu skaits aug straujāk nekā pirktspēja un iedzīvotāju skaits?

ĪSUMĀ:

  • Pašlaik Rīgā ir aptuveni 700 000 tirdzniecības kvadrātmetru. No tiem 30% nākuši klāt divu gadu laikā.
  • Būvniecības stadijā ir jauni tirdzniecības centri.
  • Jaunu spēlētāju ienākšana tirgū bija izaicinoša pārējiem, taču apgrozījums krasi nekritās.
  • Pērn pirmssvētku laikā - lielāks pirkumu skaits, bet par mazākām summām.
  • Apgrozījumu ietekmē arī siltā ziema un pircēju paradumi - internetā pērk aizvien vairāk. 
  • Vidēji cilvēki tirdzniecības centrā pavada divarpus stundas. Brīvdienās ilgāk.

Tirdzniecības centriem saspīlētās konkurences dēļ grūtāk noturēt apgrozījuma apjomu
00:00 / 04:13
Lejuplādēt

2019. gada aprīlī Rīgā jau esošajiem tirdzniecības centriem piepulcējās “Akropole” , kura kopējā tirdzniecības platība ir 60 tūkstoši kvadrātmetru, kā arī ievērojami – par papildu 20 tūkstošiem kvadrātmetru – paplašinājās ilggadējais tirgus dalībnieks „Alfa”. Savu tirgus daļu kopš 2018. gada vasaras ieņem arī Zviedrijas mājas interjera preču tirgotājs “Ikea”.

Arī šis gads nesīs jaunas pārmaiņas, jo būvniecības stadijā ir vēl jauni tirdzniecības centri, piemēram, „Sāga”, kuru ekspluatācijā iecerēts nodot šī gada rudenī. Tā kopējā platība būs 57 tūkstoši kvadrātmetri. Tāpat „Origo” paplašinās gan ar tirdzniecības vietām, gan ar biroju ēku

Vai Rīgā mazumtirdzniecības platību apjoms jau nav lielāks nekā pircēji un viņu pirktspēja? Komentē t/c “Rīga Plaza” apsaimniekošanas kompānijas CBRE izpilddirektore Santa Rozenkopfa: „Rīgas tirdzniecības centru tirgu ietekmē iepriekšējā un šajā gadā nākošie klāt kvadrātmetri. Ja nemaldos, tie ir tuvu 200 tūkstoši pa diviem gadiem, gandrīz 30% no visām tām platībām, kas patlaban apmeklētājiem ir pieejamas. Uz šo brīdi Rīgā tirdzniecības kvadrātmetru varētu būt ap 700 tūkstošiem. Pagaidām panikai iemesla nav, jo jāskatās ne tikai pēc kvadrātmetriem, bet arī pēc šo kvadrātmetru pielietojamības.”

Pirms desmit, piecpadsmit gadiem tirdzniecības centrā bija tikai pārtikas lielveikals un apģērbu veikali. Bet tagad zem viena jumta sadzīvo dažādi pakalpojumi, izklaides vietas, plašas ēdināšanas zonas.

Tik vērienīga tirgus pīrāga daļu pārdale ietekmējusi arī ilggadējo tirgus dalībnieku apgrozījumu datus.

„Pagājušais gads tirdzniecības centru sektoram bija ļoti izaicinošs, jo ienāca tirgū jauns spēlētājs, kā arī esošie tirdzniecības centri paplašinājās.

Neskatoties uz to, mums izdevās sasniegt savus plānotos rezultātus un noturēt savu pozīciju. Ja salīdzina ar 2018. gadu, tad apgrozījumā ir neliels kritums 2,3% apmērā, bet mēs kopumā sasniedzām vairāk 173 miljonus eiro apgrozījumu,” stāsta tirdzniecības kompleksa „Spice” mārketinga vadītāja Linda Kalniņa.

Arī tirdzniecības centra "Domina Shopping" direktore Dina Bunce akcentē konkurences pieaugumu, bet kopumā 2019. gadu vērtē kā stabilu un labu. „Varētu teikt, ka apgozījums ir tajā pašā līmenī kā 2018. gadā. Ir ļoti mazs samazinājums - mīnus 4,5%. Decembris arī bija labs,” atklāj Bunce.

Ja salīdzina 2018. gada iepirkšanās apjomu pirmssvētku laikā, tad čeku skaits bija līdzīgs, bet apgrozījums mazāks. Tas nozīmē, ka lielāks pirkumu skaits, bet par mazākām summām.

Arī siltā ziema ietekmējusi tirgotāju apgrozījumu. „Lielākās ziemas izklaides dāvanas, piemēram, ragavas un slēpes bērniem netika pirktas, jo nav izmantojamas uzreiz. Tas apgrozījumu varēja samazināt,” skaidro Bunce.

Tradicionālo tirdzniecības centru darbības rādītājus ietekmē arī cilvēku iepirkšanās paradumu maiņa, piemēram, iegādāties preces internetā. 2019. gadā internetā kaut ko iegādājušies 46,6% Latvijas iedzīvotāju, tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Visbiežāk cilvēki tiešsaistē pirkuši apģērbu un sporta preces, nedaudz retāk mājsaimniecības preces (40,6%), pasākumu biļetes (33,5%) un elektroniku (31,6%).

“Domina Shopping” direktore Dina Bunce gan akcentē, ka, lai arī tendence iepirkties internetā pieaug, tas nemazina fizisko veikalu apmeklētāju plūsmu, jo cilvēki mūsdienās uz veikalu vairs nenāk tikai iepirkties, bet arī izbaudīt veikala piedāvāto izklaides programmu, ieturēt maltīti.

Vidēji cilvēki tirdzniecības centrā pavada divarpus stundas. Brīvdienās vēl ilgāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti