Pašlaik grozījumi Būvniecības likumā gaida otro lasījumu Saeimā, un tie paredz, ka visā valstī būs vienota kārtība, kā jāveido līgumi un kā jānosaka atlīdzības, lai cīnītos arī ar ēnu ekonomiku. Turklāt tā varēs ne vien izvairīties no ilgiem strīdiem starp pasūtītāju un darbu veicēju, bet arī ieekonomēt uz citu administratīvo izmaksu rēķina un paātrināt līgumu saskaņošanas tempu, kas turpmāk varētu norisināties elektroniskā vidē.
“Mēs redzam vienādu šo pieeju visā valstī, līdz ar to tas arī ir tāds mazāks slogs tiem būvniekiem, vērtēt šos saistītos riskus tieši ar katru konkursu, līdz ar to, protams, tas veicinās arī lielāku konkurenci uz būvniecības darbiem,” saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.
“Ekonomikas ministrija ir ierosinājusi un iekļāvusi Būvniecības likuma grozījumos arī ierosinājumu par to, lai tiktu paredzēts, ka nākotnē būvprojektu skaņošana notiktu elektroniskā vidē, Būvniecības informācijas sistēmā. Mūsuprāt, arī šis priekšlikums mazinās izmaksas,” saka Valantis.
Turklāt kapacitāte sagatavot kvalitatīvus līgumus visās pašvaldībās neesot vienāda, un jaunajā sistēmā individuālus līgumus no jauna veidot nevajadzēšot, tas ļaušot ietaupīt abām pusēm.
Šādu ieceri atzinīgi vērtē nozare. Latvijas Būvnieku asociācijā uzsver, ka šāda ideja radusies jau pirms desmit gadiem un beidzot sasaukta darba grupa, kas risina jautājumus par nepieciešamajiem standartiem, kas obligāti iekļaujami līgumu paraugos.
“Nereti, vai pat bieži, gribu teikt, ir tādi gadījumi, kad pasūtītājs ar saviem juristiem paši izstrādā savu līgumu formu, kur pasūtītāju pusei pienākumi ir ļoti minimāli, bet būvnieku pusē pienākumi ir uz daudzām, daudzām lappusēm. Šeit noteikti jābūt līdzsvaram,” norāda Runā Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs.
Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošā Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis atklāj, ka esot iecere tipveida līgumus pakāpeniski ieviest jau ar nākamā gada jūliju. Viņš iezīmē lielākos ieguvumus no jaunajiem līgumiem.
“Civiltiesiskās attiecības starp būvniecības dalībniekiem tiek risinātas, pamatojoties uz standartizētas pieejas attiecībām. Gan par to, kā darbs tiek uzsākts, kā darbs tiek nobeigts, kā tiek veikta samaksa, attiecīgi, kā tiek veikti papildinājumi, labojumi, ja gadījumā mainās darba apjoms. Tās ir tipveida attiecības, kas nav katru reizi atsevišķi jārisina,” saka Druķis.
Būvniecības likuma grozījumi pašlaik virzīti uz skatīšanu otrajā lasījumā Saeimā.
