Bieži vien ģimene, iespējas bērniem mācīties skolā latviešu valodā un atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai ir galvenie iemesli, kas mudina tautiešus atgriezties. Izrādās, ka diezgan lielu atbalstu reemigrantiem, kuri atgriežoties gatavi spert pirmos soļus uzņēmējdarbībā, sniedz VARAM. Konkursa kārtībā ir pieejams finansiāls atbalsts reemigrantu saimnieciskās darbības īstenošanai un attīstībai vai uzsākšanai. Tā kopējais apmērs katrā plānošanas reģionā 2018. gadā bija 36 000 eiro, savukārt maksimālais vienam projektam – 9 000 eiro.
Tomēr, kā atklāj Latvijas Radio raidījuma “Globālais latvietis. 21 gadsimts” studijas viesi, tad bieži vien atbalstu reemigranti nesaņem savas nezināšanas dēļ. Tas, protams, nenozīmē, ka viņi neuzsāk biznesu.
Jāievēro kritēriji
Viens no kritērijiem, lai saņemtu atbalstu, ir nodzīvotais ilgums Latvijā pēc atgriešanās. Pretendentam uz atbalstu ir jābūt nodzīvojušam Latvijā ne ilgāk kā gadu līdz projekta iesniegšanai.
“Tas gads ir kā koridors, kas ir atstāts starp to brīdi, kad cilvēks atgriežas un piesakās. Mums ir svarīgi skatīties uz tiem, kuri atgriežas, lai ar šo atbalstu iedrošinātu tos, kuri vēl ir pārdomās, šaubīgos.
Gads ir pietiekami ilgs laika nogrieznis, lai varētu pieņemt lēmumu spert pirmos soļus uzņēmējdarbībā,"
šī noteikuma iemeslus skaidro VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.
Esot arī tādi novērojumi, ka reemigranti iepriekš nav bijuši uzņēmēji, bet tieši pieredzē, strādājot pie kāda ārzemēs, dzimst ideja pašam kļūt par uzņēmēju.
Vēl viens ļoti svarīgs punkts, pretendentam ir jābūt nodzīvojušam ārzemēs vismaz trīs gadus. Turklāt, kas ļoti svarīgi, viņam ir jābūt izdeklarētam no dzīvesvietas Latvijā. Par atskaites punktu uzskata aktuālo reģistrēto vai deklarēto dzīvesvietu, un tā nedrīkst būt Latvijā. Līdz ar to
šī iemesla dēļ, ka reemigranti nebija izdeklarējušies no dzīvesvietas Latvijā, atbalstu grantu programmā pērn nesaņēma neviens no iesniegtajiem projektiem Latgales un Rīgas plānošanas reģionā.
Nezināšana izrādījies lielākais klupšanas akmens, lai gan interese bijusi liela.
“Uz divdesmit projektiem, kurus varēja atbalstīt, bija pieteikušies 170 pretendenti. Un deklarētās dzīvesvietas noteikums ir tieši tāpēc, lai atbalstu saņemtu tie, kuri ir dzīvojuši ārzemēs. Turklāt likums nosaka, ka, pārceļoties uz dzīvi ārzemēs, ir jāizdeklarējas no dzīvesvietas Latvijā. Tāpēc šie noteikumi ir mērķtiecīgi, lai mēs varētu būt 100% droši, ka atbalstu saņem cilvēki, kuri patiešām ir dzīvojuši vismaz trīs gadus ārzemēs," skaidro VARAM pārstāvis.
Liela daļa aizbraucēju bija domājuši, ka ir izdeklarējušies, bet patiesībā nebija to izdarījuši.
Arī atgriešanās grantam šķērslis - deklarētā adrese
“Pagājušajā gadā interese bija liela, 37 ārlatvieši interesējās par iespējām saņemt atgriešanās grantu. Arī šogad interese ir jūtama, un viņi gaida, kad izsludinās konkursu atbalstam. Tomēr lielu problēmu sagādā deklarētā adrese, precīzāk, tas, ka nav izdeklarējušies aizbraucot. Viņi nezina likumu, ka trīs mēnešu laikā jāpaziņo PMLP šis fakts. Un tieši tāpēc pērn nevienu no pieteikumiem nevarējām atbalstīt, jo, lai arī cilvēki apgalvoja, ka izdeklarējušies, tomēr, pārbaudot informāciju PMLP reģistros, tas nebija izdarīts," atklāj Latgales reģionālā reemigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska.
Iesaistītās puses atzīst, ka ir jādomā, kā informēt diasporu par to, ka, pārceļoties uz dzīvi ārzemēs, trīs mēnešu laikā ir jāizdeklarējas no savas dzīvesvietas Latvijā. Tiesa, nav noslēpums, ka daļa aizbraukušo apzināti neizdeklarējas, jo tad ir iespējas saņemt virkni pakalpojumu, atbraucot ciemos uz dzimteni. Tomēr pāri visam ir nezināšana.
“Es arī esmu dzīvojusi ārzemēs un nezināju, ka jāizdeklarējas, kāpēc man tas jādara,
man likās, ka, ja atveru bankas kontu ārzemēs, saņemu algu un man tur ir dzīves vieta, tad viss ir kārtībā. Tomēr nē. Man par savu prombūtni ir jāinformē izdeklarējoties," ar savu pieredzi dalās Leščinska.
Latgales reemigrācijas koordinatore uzsver, ka ļoti gribētu, lai šogad Latgale izmanto šo atgriešanās grantu.
Svarīgi, ka, ja reemigrants vēl tikai plāno atgriezties, arī tad var iesniegt projektu. Ja projekta iesniegšanas brīdī dzīvesvietas adrese ir ārvalstīs un konkursa rezultātā piešķirs atbalstu, tad gan, uz līguma slēgšanas brīdi, dzīvesvietai būs jābūt deklarētai Latvijā.
