Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem lauksaimniekiem šovasar ļoti aktuāls ir darbaspēka trūkums.
Bioloģiskajā upeņu saimniecībā ''Lonnija'' vitamīniem bagātās ogas tiek lasītas ar rokām.
“Man šis ir pirmais gads, kad upenes ražo, un viņas vēl ir par mazu, lai lasītu ar kombainu. Bet, kā rāda šī gada pieredze, roku darbam ir savas priekšrocības arī pie upenēm. Ķekariņš ir izskatīgāks, smukāks, var novākt gatavākas ogas un arī klientam patīk labāk,” stāstīja SIA''Lonnija'' īpašnieks Aldis Austers.
Saimnieks kā sezonas strādniekus reģistrējis strādāt gribošus skolēnus. Vakances gan tikušas aizpildītas bez NVA un sludinājumu portāliem.
“Manas mammas bijusī darba kolēģe strādāja šeit. Vajadzēja pārdevēju, un viņa uzrakstīja manai mammai, un tā tas arī aizgāja. Saimniecība ir ok, ir tīri pieklājīga tā samaksa,” stāstīja Ogres tehnikuma audzēknis Ritvars Mūrnieks.
“Kritēriju citu nav, maksāju tikpat par kilogramu ogu, cik pieaugušam cilvēkam, jo šeit svarīgs tas, cik katrs cilvēks novāc,” sacīja Aldis Austers.
Šovasar pirmoreiz iespēju skolēnu vasaras brīvlaikā darbā pieņemt skolēnus izmantojusi arī slaucamo aitu fermas saimniece Brunavas pagastā. Šomēnes savu pirmo algu šeit pelna Luīze.
“Man visgrūtākā šķiet slaukšana. Manuprāt, tas ir visnogurdinošākais darbs. Te visu laiku ir jāstaigā, jāliek klāt aparāts. Tāda kāpelēšana. Man labāk patīk ārā aplokus likt,” atzina Luīze.
Saimniece Iluta Straģe palīgos gan ņēmusi tikai labi zināmus bērnus. Luīze ir Ilutas vecākā meita, bet augustā ar aitiņām darbosies kādreizējais Luīzes klasesbiedrs.
Nākamajā vasarā, iespējams, skolēnus ņemšot talkā arī siera ražotnē.
“Te jau radās interese no Rīgas atbraukušajiem bērniem, kuri vasaras pavada laukos, un arī labprāt pastrādātu laukos. Tā kā es skatos arī uz tādu iespēju - nākamgad piedāvāt Rīgas bērniem darbiņu,” atzina Iluta Straģe.
Cik bērnu zemnieku saimniecībās vasarā strādā, neesot zināms, jo tāda statistika netiekot apkopota. Sadarbība starp zemniekiem un skolēniem veidojoties, tomēr tas notiekot ļoti lēni.
“Latgalē es zinu zemniekus, kuri ņem jauniešus, bet, protams, labāk grib pazīstamus. Tādus, kur arī vecāki ir pazīstami, lai būtu tāda tā kā drošības sajūta, bet
ir zemnieki, kuri kategoriski jauniešus neņem, jo viņi nevēlas uzņemties papildu atbildību un uzskata, ka jaunieši nemāk strādāt,” stāstīja Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka.
NVA organizētajā skolēnu nodarbinātības programmā dažādās profesijās zemnieku saimniecībās šovasar darbu uzsākuši 87 skolēni, no tiem 41 Zemgales reģionā.
