Bijušā Liepājas ekonomikas flagmaņa „Liepājas metalurga” cehi aizvien stāv tukši. Pagājušā gada nogalē maksātnespējīgais uzņēmums atlaida vairāk kā 1500 darbinieku. No tiem jaunu darbu atraduši tikai nedaudz vairāk kā 50 cilvēku. „Es vairāk domāju, ka cilvēki tomēr nav ieinteresēti pēc iespējas ātrāk uzsākt darba attiecības pie cita darba devēja, jo viņi ļoti vēlas strādāt savā pilsētā, savā uzņēmumā "Liepājas metalurgā",” norāda Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Inese Kalvāne.
Cilvēki gan nesēž rokas klēpī salikuši.
Vismaz 400 kādreizējo „metalurgu” šobrīd jau mācās, bet vēl 700 gaida rindā uz kvalifikācijas celšanu. Populārākie priekšmeti ir latviešu valoda un dažādas profesijas apstrādes rūpniecībā. Kaut arvien liela daļa "Liepājas metalurga" darbinieku grib atgriezties savā bijušā darbā, Kalvāne uzsver, ka ikvienam jāsagatavo plāns B.
„Cilvēki, vērojot situāciju, secinājumus izdarīs paši. Domāju, ka LM pēc savas darbības atsākšanas strādās ar atšķirīgām darba metodēm un līdz ar to būs atšķirīgas prasības darbinieku kvalifikācijai un darba metodēm. Šo iemeslu dēļ varētu rasties problēmas visiem tiem cilvēkiem, kuri cer atrast darbu LM. Jāskatās kāda šī situācija būs un katram pašam ir jāvērtē savas prasmes un kompetences un jāsagatavo plāns B, ja gaidīšana nevainagojas ar darbu LM,” saka Kalvāne.
Tiesa, metalurģijas uzņēmums aizvien nav pilnā apmērā norēķinājies ar saviem strādniekiem. Šobrīd saistību izpildi pārņēmusi Maksātnespējas administrācija. Tās pārstāvji Latvijas Televīzijai norāda, ka darbs pie kompensāciju izmaksas norit pilnā sparā. Tiesa, daudzās darbinieku prasībās konstatēti trūkumi un lūgti papildu dokumenti.
Tas, ka atlaišanas pabalstiem ir gandrīz visi nepieciešamie dokumenti, tas tiek rēķināts pirmais. Un tas ir sarēķināts par 1547 darbiniekiem. Atlaišanas pabalsts varētu tikt izmaksāts janvāra beigās vai februāra sākumā. Arī kaitējuma atlīdzība varētu tikt izmaksāta janvāra beigās, februāra sākumā.
Tikmēr Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks stāsta, ka pašvaldība jau ir sniegusi palīdzību 433 bijušajiem uzņēmuma darbiniekiem, kuri pēc atlaišanas nonākuši grūtībās. Lai arī pašvaldība savā budžetā ir sagatavojusi rezerves, bez valsts palīdzības neiztikt. „Šajā situācijā pilsētai ir vajadzīgs lielāks atbalsts krīzes pārvarēšanai un seku likvidēšanai arī no valdības. Tāpēc mēs lūdzām iekļaut jaunās valdības deklarācijā jautājumu par "Liepājas metalurga" atgriešanu ekonomiskajā apritē un iedarbināšanā. Domājams, ka valdības darba kārtībā tas būs viens no svarīgākajiem jautājumiem,” klāsta Sesks.
Daudz naudas Liepājas domei šogad nāksies tērēt uzņēmuma sporta saimniecības pārņemšanai. Tikmēr Nodarbinātības valsts aģentūra pavasarī bijušajiem "Liepājas metalurga" strādniekiem organizēs īpašu pasākumu, kurā kopā ar dažādiem uzņēmējiem piedāvās alternatīvas darba iespējas.