Vidēji Latvijas mājsaimniecība mēnesī izdevumiem par pārtiku atvēl vairāk nekā ceturto daļu no kopējiem tēriņiem. Līdz ar inflāciju šai pozīcijai nākas tērēt vairāk. Proti, janvārī pārtikas cenas pieaugušas jau par 9,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Cenu izmaiņas tiek analizētas šādām pārtikas groza grupām: augļi un dārzeņi, gaļa, piena produkti, maize un olas. Kurām no pārtikas grupām gada laikā cenas pieaugušas visvairāk?
"Tie noteikti ir dārzeņi, kam šī gada janvārī, salīdzinot ar pagājušo gadu, cena pieaugusi par vairāk nekā 20%. Eļļas un taukvielas. Tai skaitā arī piens, siers un olas – arī šajā grupā mēs redzam būtisku pieaugumu," pastāstīja Abražuns.
Tāpat arī maizei un graudaugiem cenas pēdējā gadā ir kāpušas. Visās šajās grupās pieaugums ir bijis vairāk nekā 10% gada laikā. Bet, ja vērtē atsevišķus produktus, tad gada laikā visstraujāk, proti, par 60% cena kāpusi kartupeļiem un griķiem. Par 30% dārgāki kļuvuši kāposti, sīpoli, burkāni un bumbieri. Līdzīgs cenu kāpums ir arī augu eļļām un kviešu miltiem.
"Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece uzsvēra, ka pārtikas inflāciju lielā mērā ietekmē norises globālajos tirgos – pasaulē pārtikas izejvielu cenas janvārī augušas par 20%, un tas atspoguļojas arī Latvijā. Pandēmijas laiks radīja arī darbaroku trūkumu un problēmas loģistikā. Tas viss sadārdzina pārtikas produktu ražošanu.
Bet kāda solās būt nākotne? "Visticamāk, tuvākajos mēnešos pārtikas cenas turpinās kāpt augstāk. To veicinās arī augstākas energoresursu un degvielas cenas, darbaspēka trūkums un algu pieaugums. Tāpat viens no aspektiem ir tas, ka ir strauji pieaugušas dabas gāzes cenas, un dabasgāze ir būtisks faktors dažādu minerālmēslu ražošanā. Ir arī ziņas, ka dažādas sēklas kļūs dārgākas.
Kopā ar visu energoresursu cenu kāpumu riski pārtikas cenām šogad augt vēl augstāk ir diezgan augsti," atzina Buceniece.
Viens no ķēdes posmiem, nosakot pārtikas cenu, ir mazumtirgotāju cenu politika. "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule norādīja, ka pārsvarā ar ražotājiem ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, bet tiem līgumiem, kuriem termiņš beidzas, ražotājs cenšas pārskatīt cenu.
"Ir, protams, spiediens cenu celšanai, un ir saņemti signāli, ka vēlas celt cenas. Sēžamies pie galda, pārrunājam, kā atrast labāko piedāvājumu klientam, bet, protams, jāņem vērā ārējie apstākļi, kurus nevar ietekmē ne mēs, ne ražotājs. Piemēram, tās ir elektroenerģijas cenas, izejvielu izmaksas cenas biržā, ko ietekmēt ir ļoti sarežģīti. Tāpēc ir jāmeklē veidi, kā ietaupīt, un mūsu gadījumā tā ir efektivitāte," sacīja Dupate-Ugule.
"Maxima Latvija" pārstāve novērojusi, ka ne vienmēr cilvēku vēlme iegādāties noteiktas kvalitātes produktus, piemēram, bioloģiskos, saskan ar rocību. Pircēji lūkojas pēc atlaidēm, jo, gudri iepērkoties, esot iespējams ietaupīt.
Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji atzina, ka pārtikas cenu pieaugumu nevar nepamanīt, jo iepērkoties gala rēķins ir jūtami lielāks – vismaz par 10 līdz 15%. Viņi novērojuši, ka dārgāki kļuvuši teju visi produkti, līdz ar to veikalā nākas pavadīt ilgāku laiku, lai salīdzinātu cenas. Tāpat iedzīvotāji lielāku vērību pievērš akcijas precēm, tomēr dažus iecienītākos produktus iepirkumu grozā ieliek tik un tā, lai arī tie maksā dārgāk.
