Dienas notikumu apskats

Līdzšinējais Spānijas premjers Marjano Rahojs atcelts no amata

Dienas notikumu apskats

Valdība par Skujiņa apstiprināšanu varētu lemt jaunnedēļ

EK piedāvā pakāpeniski paaugstināt tiešmaksājumus Latvijas lauksaimniekiem

Tiešmaksājumus Latvijas zemniekiem EK piedāvā palielināt pakāpeniski – par aptuveni vienu eiro gadā

Eiropas Komisija piedāvā pakāpeniski paaugstināt tiešmaksājumus Latvijas lauksaimniekiem līdz 202 eiro par hektāru 2026.gadā. Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienībā (ES), kam budžetu tiek plānots palielināt. Vairumam valstu lauksaimniecības budžets saruks, jo līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības naudas kopējā makā paliks mazāk.

Latvija ir starp piecām valstīm, kam Eiropas Komisija piedāvā paaugstināt zemnieku tiešos maksājumus. Ir paredzams, ka 2026.gadā tiem būtu jāsasniedz 202 eiro par hektāru lauksaimniecības zemes gadā. Šobrīd mūsu zemnieki saņem 196 eiro par hektāru.

Tas nozīmē, ka maksājumi pieaugs par aptuveni vienu eiro gadā.

Savukārt lauku attīstībai paredzēto naudu visās valstīs ir plānots samazināt par 15%. Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs Fils Hogans to skaidro ar robu budžetā, ko radīs gaidāmā Lielbritānijas aiziešana no bloka.

“Viens no risinājumiem būtu ieguldīt vairāk naudas Eiropas Savienības budžetā. Tuvākā gada laikā valstis varēs šo iespēju apspriest un saprast, kādas ir viņu politiskās prioritātes. Un, ja viņi patiešām uzskata, ka lauksaimniecība viņiem ir tik nozīmīga prioritāte, kā viņi apgalvo, tad es būšu tikai priecīgs, ja lauksaimniecībai tiks atvēlēts vairāk naudas, lai mēs varētu atteikties no paredzētajiem budžeta samazinājumiem. Otra iespēja būtu dalībvalstīm ieguldīt papildu līdzekļus pašmāju lauku attīstības programmās. Tas nav aizliegts,” norādīja Hogans.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) izplatītajā paziņojumā uzsver, ka piedāvātais tiešmaksājumu pieaugums ir pārāk lēns.

Arī 2026.gadā mūsu zemnieki saņems tikai 77% no vidējā Eiropas tiešmaksājumu apjoma.

Tāpat Dūklavu neapmierina līdzekļu samazināju,ms lauku attīstībai.

Vēl viens būtisks jauninājums ir maksājumu griesti. Proti, viena saimniecība nedrīkstēs saņemt vairāk par 100 000 eiro gadā. Nabadzīgākās valstīs šis atbalsts gan varēs kļūt lielāks.

Šāds priekšlikums ir izteikts, lai subsīdijas no lielajām saimniecībām varētu pēc iespējas novirzīt mazajiem un vidējiem zemniekiem. Kā norādīja komisārs Hogans, lielām fermām ir krietni vieglāk nekā mazām saimniecībām piekļūt dažādiem banku aizņēmumiem un citiem finanšu resursiem.

Tomēr nevar izslēgt, ka saimniecības mēģinās sadalīties, lai turpinātu saņemt Eiropas naudu līdzšinējā apjomā.

“Protams, ka mēs nevaram aizliegt zemniekiem sadalīt saimniecības. Tie ir biznesa lēmumi. Mēs neesam nekāda centralizētā pārvaldes institūcija, kas var kādam uzspiest savu politisko gribu. Viņiem pašiem ir jāpieņem savi biznesa lēmumi. Un, ja kāds vēlas sadalīt savas saimniecības vai holdingus, viņi varēs to darīt arī turpmāk, tieši tāpat kā šobrīd,” sacīja Hogans.

Tāpat Brisele piedāvā atvieglot maksājumu administrēšanu.

Turpmāk mazās saimniecības varētu saņemt ikgadējo fiksēto maksājumu tā vietā, lai regulāri iesniegtu pieprasījumus.

Daudz vairāk tiek plānots darīt arī, lai lauksaimniecība kļūtu videi draudzīgāka. Tas ir vajadzīgs cīņai ar klimata pārmaiņām. Eiropas Komisija sola arī samazināt pārbaužu slogu un veicināt digitālo tehnoloģiju izmantošanu.

Šis ir tikai pirmais priekšlikums, un sarunas par gala risinājumu notiks vēl vismaz līdz nākamajam gadam.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti