Šodienas jautājums

«Šodienas jautājums»: kā sodīt Krievijas amatpersonas par kara noziegumiem? (ar surdotulkojumu)

Šodienas jautājums

«Šodienas jautājums»: vai Latvija var ieviest nacionāla mēroga sankcijas pret Krieviju? (ar surdotulkojumu)

«Šodienas jautājums»: vai Latvija var ieviest nacionāla mēroga sankcijas pret Krieviju?

Tieslietu ministrs: Krievijas gāzi Latvija šobrīd nesaņem

Latvija šobrīd nesaņem gāzi no Krievijas, tā, atsaucoties uz 5. aprīļa valdības sēdē ziņoto, Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (“Konservatīvie”).

Vaicāts, vai kā valdības ministram Bordānam ir skaidrs, kāda Latvijā ir situācija ar Krievijas gāzi, ministrs atbildēja: “Katru dienu tā situācija [ar Krievijas gāzes piegādēm Latvijai] tiek precizēta. Mums šodien bija valdības sēde. Ekonomikas ministrs tajā nepiedalījās, bet atbildīgie ministri ziņoja, ka Krievijas gāzi šobrīd mēs nesaņemam.”

Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai tā ir Latvijas izvēle – nesaņemt Krievijas gāzi, Bordāns sacīja, ka “tas ir lielā mērā no Krievijas bijis atkarīgs”.

Ministra ieskatā tas, vai Latvija saņem vai nesaņem Krievijas gāzi, šobrīd “nav izšķirošais jautājums”, tādēļ ka parlamentā iesniegts priekšlikums par labojumiem Enerģētikas likumā par aizliegumu iegādāties gāzi no Krievijas un drīzumā saistībā ar šo jautājumu jau būs saprotama politiskā griba šādam aizliegumam.

“Deputāti piedāvājuši divus risinājumus – vienkārši aizliegt [iegādāties Krievijas gāzi] un aizliegt ar pārejas periodu uz nākamo gadu. (..) Ja Krievija nepiegādā [gāzi], tad mēs varam droši vien politiski mierīgāk jau raudzīties uz to, ka pieņem arī likumu, ka mēs arī neiegādāsimies, ja arī viņi [Krievija] turpinās piegādāt,” sacīja Bordāns.

KONTEKSTS:

4. aprīlī arī Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pavēstīja – koalīcijā ir vienprātība, ka Latvijai pēc iespējas drīzākā laikā jāatsakās no Krievijas dabasgāzes piegādēm. Kariņš arī norādīja, ka Latvija no Krievijas dabasgāzes atteiksies neatkarīgi no tā, kā lems citas valstis un arī Eiropas Savienība.

Tiecoties panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību no Krievijas gāzes un reaģējot uz Krievijas enerģētisko šantāžu Eiropā un karu Ukrainā, Lietuva kopš šā mēneša sākuma pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes.

2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt