Tieslietu ministrija izstrādājusi likumprojektu, kurā piedāvā regulēt dažādus ar zemes piespiedu nomu saistītos jautājumus. Likumā plānots aptvert dažādas zemes īpašnieku un nomnieku savstarpējo attiecību nianses, tostarp gan noteikt, kas atbildīgs par zemes gabala uzturēšanu, gan piespiedu nomas maksas apmēru.
"Mēs piedāvājam 4% apmērā no kadastrālās vērtības un noteiktu - trīs gadus ilgu - prasības noilguma termiņu," iepazīstinot ar ministrijas piedāvājumu, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns no Jaunās konservatīvās partijas (JKP). Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska uzsver – zemes piespiedu noma skar aptuveni 70 tūkstošus zemes un ap 200 tūkstošus dažādu ēku īpašnieku.
"Mēs redzam, ka maksājamais nomas maksas apmērs ir noteikts tieši likumā. Ir likumi, kas saka, ka pusēm ir jāvienojas. Ir atsevišķas norādes par konkrētiem maksājumiem. Tīri no likuma viedokļa, šīs atšķirības var svārstīties - 1,65% no kadastrālās vērtības līdz pat 9%," teica Palčevska. Savukārt piespiedu nomas regulējums patlaban ir noteikts vairākos likumos un nav vienots – arī maksa, ko zemes īpašnieks ir tiesīgs prasīt no piespiedu nomniekiem, ir ļoti atšķirīga.
Jaunajā likumā plānots regulēt vairākus līdz šim neskaidrus vai līdz galam neatrisinātus jautājumus. Zemes īpašniekiem lielākie iebildumi varētu būt pret piedāvātajiem piespiedu nomas maksas griestiem 4% apmērā, saka Normunds Šlitke, advokāts, kurš iemantojis plašu atpazīstamību ar mēģinājumiem piedzīt it kā izveidojušos nomas maksas parādus no daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem. "Atkal zemes īpašniekus mēģina kaut kā ierobežot, apspiest, samazināt ienākumu. Daudzīvokļu mājās ir viena cena, savrupmājās cita," teica Šlitke.
Piespiedu nomas attiecības, kad zeme pieder vienam, bet būve pieder citai personai, skar aptuveni 300 tūkstošus īpašnieku visas Latvijas teritorijā. Iebilstot pret pieprasīto nomas maksu, daudzos piespiedu nomas gadījumos īpašnieki iesaistīti tiesvedībās. "Mēs esam paredzējuši noteikt likumā, lai izslēgtu nevajadzīgo konfliktu rašanos un abām pusēm ir skaidrs, kādas ir viņu attiecības. Vienam ir zeme, kurai ir ierobežota lietošana, un otram ir pienākums maksāt šo kompensācijas apmēru uz likuma pamata 4% apmērā gadā no zemes kadastrālās vērtības," pauda Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska.
Likumprojekts paredz, ka zemes lietotājs atbildētu par tās izmantošanu, savukārt, veicot remontdarbus ēkas uzlabošanai, piemēram komunikāciju ievilkšanai, vairs nebūtu jāprasa zemes īpašnieka saskaņojums. Tāpat plānots trīs gadu noilgums parādu pieprasīšanai. Likumprojektā iekļauts arī vienu gadu ilgs pārejas periods. Likumprojektu ministrija publicējusi mājaslapā un līdz 4. aprīlim aicina par to izteikt viedokli.
KONTEKSTS:
Latvijā jau vairāk nekā 25 gadus pastāv piespiedu dalītā īpašuma problēma, kad daudzos gadījumos zeme zem ēkām pieder citiem īpašniekiem. Likumdevējs to ir centies risināt, tomēr līdz rezultātam nav tikts – arvien īpašumi ir dalīti, kā dēļ veidojas strīdi par augstām nomas maksām. Latvijā piespiedu dalītajā īpašumā ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, ko veido gandrīz 111 tūkstoši dzīvokļu. Savukārt zeme zem šīm mājām pieder divreiz lielākam īpašnieku skaitam. Turklāt Satversmes tiesa atzinusi, ka nedrīkst piespiedu kārtā samazināt zemes īpašniekam maksājamo nomu.
