Lai Eiropas vienotais tirgus spētu pilnvērtīgi strādāt arī banku sektorā, patērētājiem nepieciešama iespēja viegli salīdzināt dažādu banku piedāvāto pakalpojumu cenu, kā arī viegli mainīt piegādātājus - tieši ar šādu nolūku Eiropas Komisija izstrādāju jaunu direktīvu par banku pakalpojumiem. Tomēr, iespējams, nozīmīgākā šajā direktīvā ir arī norma, kas paredz ikvienam Eiropas iedzīvotājam tiesības uz vienkāršu bankas kontu - jo, kā uzskata Eiropas Savienības komisārs patērētāju tiesību jautājumos Tonio Borgs, šobrīd pieeja bankas kontam jau ir nepieciešamība.
„Lai gan bankas konts šķiet kaut kas pašsaprotams, statistika rāda ko citu - vienotajā tirgū pastāv pārāk daudz šķēršļu un birokrātijas, lai atvērtu bankas kontu. Es mūsdienās situāciju, kad kādam nav bankas konta, salīdzinātu ar situāciju, kad cilvēkam nav identifikācijas dokumentu, jo tik daudz kas ir atkarīgs no bankas konta – gan norēķini, gan naudas saņemšana. Tāpēc direktīva attiecībā uz šo jautājumu ļoti skaidri nosaka, ka dalībvalstīm ir jānodrošina iedzīvotājiem tiesības uz bankas kontu,” skaidro Borgs.
Nākotnē gan pieeju bankas pakalpojumiem varēs liegt tikai atsevišķos gadījumos, uzsver Borgs.
„Un gadījumos, ja šīs iedzīvotāju tiesības uz bankas kontu tiek ierobežotas, pienākums savākt pierādījumus, kas šādu ierobežojumu attaisnotu, ir uzlikts bankām,” turpina Borgs. „Tomēr dalībvalstīm ir jānodrošina, ka šo tiesību nodrošināšana nekļūst par apgrūtinošu un nepamatotu nastu. Protams, dažos gadījumos joprojām būs situācijas, kad bankām būs tiesības konta atvēršanu atteikt – tomēr tam par argumentāciju var kalpot vienīgi ar naudas atmazgāšanu saistītas darbības vai citi nopietni noziegumi.”
Latvijā gan jaunā direktīva, visticamāk, maz ietekmēs iedzīvotāju, jo jau šobrīd šeit banku pakalpojumu pieejamība ir laba, prognozē Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.
„Tas ir Eiropas Savienības dokuments, kas ir vērsts uz iedzīvotājiem, kuri nesaņem finanšu pakalpojumus, kuriem ir apgrūtināta iespēja atvērt kontus un rīkoties ar savu naudu elektroniski un bankas pakalpojumu vidē,” uzsver Melnace. „Bet Latvijā mēs šo kā lielu problēmu nesaskatām, jo faktiski cilvēkiem, kas vēlas lietot bankas pakalpojumus, šī iespēja ir nodrošināta. Droši ir vien tikai dažas specifiskas grupas vai personas, uz kurām Latvijā varētu attiekties šis nosacījums par pamatmaksājumu kontu obligāto atvēršanu un minimālā finanšu pakalpojuma nodrošināšanu bankās.”
Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve norāda, ka arī uz pašu banku darbību prasība dot tiesības uz kontu bankā visiem iedzīvotājiem atstās mazu iespaidu.
„Bankām arī šajos gadījumos neviens neatceļ pienākumu zināt klientu, bankām pirms sadarbības sākšanas ir jāuzzina informācija par klienta līdzekļiem un viņu pašu. Un arī trešā puse, kas ir saistīta ar izdevumiem – ir jāuztur arī datu bāze, jo pamata maksājumu kontu klients drīkst atvērt vienā bankā, bet viņš nedrīkst ar šo atviegloto pakalpojumu saņemšanas veidu vērsties vairākās bankās un negodprātīgi izmantot šo direktīvu, vairākās bankās lietojot pamatmaksājumu kontu,” skaidro Melnace.
Šobrīd bez sava konta bankā dzīvo aptuveni 58 miljoni Eiropas iedzīvotāju, no kuriem liela daļa to neizmanto sociālu cēloņu dēļ, bet daļai tas nav pieejams, jo viņi ir imigranti. Lielas atšķirības vērojamas arī starp dažādām dalībvalstīm - piemēram, Francijā bankas konts ir aptuveni 99 procentiem iedzīvotājiem, bet Bulgārijā un Rumānijā - tikai pusei.
