Tiesa par nelikumīgu atzīst Jūrmalas atkritumu izvedēju izvēli; uzņēmējs domei pieprasa pusmiljonu eiro

Jūrmalas dome ir saņēmusi kompānijas “Eco Baltia vide” aicinājumu segt 500 tūkstošu eiro zaudējumus vai negūtos ieņēmumus, jo ar tiesas lēmumu ir atzīts, ka atkritumu apsaimniekošanas konkursa uzvarētājs pirms vairākiem gadiem ir izvēlēts nelikumīgi. Dome gan uzņēmēja prasībai atbildēt nesteidzas, no komunikācijas izvairās un norāda, lai firma vēršas tiesā, ja grib kaut ko no pašvaldības piedzīt.

Tiesa par nelikumīgu atzīst Jūrmalas atkritumu izvedēju izvēli; uzņēmējs domei pieprasa pusmiljonu eiroEdgars Kupčs

Jūrmalas domes un kompānijas “Eco Baltia vide” attiecības sašķobījās pirms nu jau sešiem gadiem. Toreiz “Eco Baltia vide” kūrortpilsētā pārņēma citu atkritumu apsaimniekošanas firmu darbu un paziņoja, ka jāpalielina tarifi, jo pirms daudziem gadiem noslēgtajā līgumā ierakstītās cenas nes zaudējumus. Dome tam nepiekrita, Jūrmala piedzīvoja krīzi, jo kompānija atteicās izvest atkritumus.

Pirms dažiem gadiem Jūrmalas atkritumu apsaimniekošanas konkursā uzvarēja konkurentu uzņēmums “Clean R”, izpildot domes prasību ar jaunas metodes ieviešanu. Proti, jūrmalnieki tagad maksā par faktiski izvestajiem atkritumiem, jo tos sver.

“Eco Baltia vide” konkursu apstrīdēja. Iepirkumu uzraudzības birojs pateica, ka Jūrmala rīkojusies pareizi. Bet tiesa pēc vairākiem gadiem atzinusi, ka Jūrmala jauno atkritumu izvedēju izvēlējusies nelikumīgi.

“Mūsuprāt, pretendentam, kuram Jūrmala piešķīra uzvaru, nebija nemaz atbilstošas pieredzes, lai šim iepirkumam kvalificētos. Papildus gribu minēt – tā kā tas bija saimnieciski izdevīgākais iepirkums, pretendents, kurš uzvarēja, uzvarēja ne ar zemāko cenu. Zemākā cena par pakalpojumu īstenībā bija piedāvāta no mūsu puses,” sacīja “Eco Baltia vide” vadītājs Jānis Aizbalts.

Kad “Eco Baltia vide” saņēma tiesas galīgo lēmumu, ka Jūrmala rīkojusies prettiesiski, jau pavasarī uzņēmums vērsās domē ar aicinājumu kompensēt piecu gadu garumā negūto peļņu. Atbildi nav saņēmuši uz piecām vēstulēm, pārkāpjot arī iesniegumu likumu, apgalvo Aizbalts.

Tagad “Eco Baltia vide” aplēsusi un no Jūrmalas prasa ap pusmiljonu eiro. “Pēc Jūrmalas nereaģēšanas mums nekā cita, kā vien vērsties tiesā un caur tiesu iegūt precīzos datus un pieprasīt iegūtos datus, – diemžēl cita ceļa nebūs,” sacīja Aizbalts.

Jūrmalas dome uzņēmumam nesteidzas atbildēt arī tagad.

Bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Latvijas Radio norādīja, ka ar šo strīdu abām pusēm jātiek galā pašām bez uzrauga iesaistes. Jūrmala arī Latvijas Radio ilgi nevarēja saņemties komentēt šo gadījumu, līdz skaidrojumu atsūtīja e-pastā:

“Jūrmalas dome “Eco Baltia vide” prasību atlīdzināt it kā nodarītus zaudējumus uzskata par pilnībā nepamatotu. Ja “Eco Baltia vide” ieskatā tai ir nodarīti zaudējumi, tai ir tiesības vērsties tiesā, nevis jāmēģina dažādos veidos izdarīt spiedienu uz pašvaldību, apzinoties to, ka tiesvedība par zaudējumu piedziņu noslēgtos nelabvēlīgi pašai. Mums nav šaubu: ja prasība būtu pamatota, “Eco Baltia vide” jau būtu vērsusies tiesā.”

No Jūrmalas domes rakstiskā komentāra arī noprotams, ka tā ir apvainojusies uz šo atkritumu apsaimniekošanas firmu:

“Atgādinām arī, ka tieši “Eco Baltia vide” negodprātīgās rīcības dēļ 2015. gada janvārī pašvaldība bija spiesta vienpusēji atkāpties no līguma par atkritumu apsaimniekošanu, jo uzņēmums pārtrauca sadzīves atkritumu izvešanu. Jau toreiz kompānija no pašvaldības mēģināja nepamatoti piedzīt tai it kā nodarītus zaudējumus vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā. Tiesa pieteikumu noraidīja kā nepamatotu.”

Zvērināts advokāts Māris Logins no kompānijas “PricewaterhouseCoopers”, nevērtējot konkrēto Jūrmalas gadījumu, atzīst, ka pēdējā laikā tāda veida strīdi redzami arvien biežāk, turklāt nu jau veidojas arī tiesu prakse.

“Un arī mans personiskais viedoklis – tā ir absolūti normāla prakse tiesiskā un demokrātiskā valstī, ka pēc tam, kad ir konstatēta iestādes kļūda, prettiesiska rīcība, pretendents, komersants vērtē, vai pastāv iespēja gūt vēl kādu mantiski apmierināmu gandarījumu, jo faktiski zaudējumi vai neiegūtā peļņa iepirkumos pēc tam, kad iepirkumu līgumi ir noslēgti, faktiski ir vienīgais kaut cik efektīvais tiesību aizsardzības līdzeklis,” sacīja Logins.

Eksperts gan atzina, ka šādas lietas nav vienkāršas, jo iepirkuma norises atzīšana par prettiesisku automātiski nenozīmē, ka cietušajai pusei pienākas zaudējumu segšana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt