Tiesa par labu «Revertai» no Kargina un Krasovicka piedzen 4,28 miljonus eiro

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien par labu AS "Reverta" no "Parex bankas" bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka lēma solidāri piedzīt 4 284 792 eiro.

Tāpat tiesa lēma par labu "Revertai" no bijušajiem bankas akcionāriem piedzīt tiesāšanās izdevumus - 230 550 eiro apmērā.

Tomēr prasību AT apmierināja daļēji un noraidīja to daļā par 81 180 583 eiro piedziņu.

Pilnu nolēmumu tiesa sagatavos 27.oktobrī, un to varēs pārsūdzēt 30 dienu laikā.

Kargina un Krasovicka pārstāvis Uģis Grūbe žurnālistiem pēc sprieduma pauda, ka, pēc atbildētāju domām, prasība bija pilnīgi noraidāma.

Advokāts skaidroja, ka lietā ir jāspriež pēc pierādījumiem un "Revertas" apgalvojumi par nepamatotajiem līgumiem nav objektīvi. Savukārt par sprieduma pārsūdzēšanu atbildētāji lems pēc iepazīšanās ar sprieduma motīvu daļu.

"Revertas" pārstāvis Agris Bitāns tikmēr skaidroja, ka, iespējams, AT savā spriedumā uzskatīja gluži tāpat kā Rīgas apgabaltiesa, proti, ka bija iestājies noilgums. "Es domāju, ka tas ir centrālais jautājums ne tikai tāpēc, ka no tā ir atkarīgs summas apmērs, bet arī tāpēc, ka tiesu praksei un judikatūrai, lai saprastu, kad ir jāaprēķina noilgums," komentēja advokāts.

Viņš skaidroja, ka konkrētajā gadījumā ir situācija, kad amatpersonas veikli noslēpj zaudējumus, ko viņi nodara sabiedrībai, tiek pasargātas ar noilgumu, ja viņiem to izdodas "noslēpt" trīs vai desmit gadus. "Līdz ar to galvenais jautājums patlaban ir par to, vai Latvijas tiesas ir gana saprātīgas redzēt, ka noilguma periods tomēr jāskaita no brīža, kad aizskartajai personai top tas zināms," tā skaidroja Bitāns. 

Kā ziņots, šajā lietā pirmās instances tiesa - Rīgas apgabaltiesa - 2012.gada nogalē nolēma prasību apmierināt daļēji, piedzenot no abiem atbildētājiem vairāk nekā 3,5 miljonus latu jeb teju piecus miljonus eiro.

Šī ir viena no lietām, kas apgabaltiesā 2012.gada vasarā tika atdalīta no "Revertas" prasības pret Karginu un Krasovicki. Kā ziņots, no pamata procesa - par 62 miljonu latu piedziņu - toreiz atsevišķā tiesvedībā tika izdalīta viena lieta par zaudējumu atlīdzināšanu atbilstoši ieguldījuma līgumam, kas savulaik tika slēgts starp akcionāriem un valsti par akciju atsavināšanu, un otra lieta - par parāda piedziņu, kas izveidojies saistībā ar neatmaksātiem kredītiem.

Kā toreiz stāstīja atbildētāju pārstāvis Uģis Grūbe, pamata prasībā kredītiestāde vēloties piedzīt no abiem bijušajiem baņķieriem 88 miljonus eiro par kopumā 14 it kā neizdevīgi noslēgtiem depozīta un aizdevuma līgumiem. Šie līgumi esot slēgti laika periodā no 1995. līdz 2008.gadam. Prasības summa veidojas no "auditoru hipotētiskajiem aprēķiniem". Viņš piebilda, ka līgumi, kas slēgti ar banku, "attiecas uz trīs personām" - Karginu, Krasovicki un Krasovicka laulāto.

Kā ziņots, valsts bankas kapitāldaļas no Kargina un Krasovicka pārņēma 2008.gada 5.decembrī.

Prasību tiesā "Reverta" iesniedza 2010.gada 30.jūlijā un norādīja, ka, izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaikus bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, konstatēti vairāki darījumi, kas noslēgti pretēji bankas interesēm, piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus. Minētajā periodā tie ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti