Pirmdien, 22. oktobrī, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma noraidīt valsts prasību pret Lipmaniem. "Iepazīstoties ar pirmās instances tiesas spriedumu, esam konstatējuši, ka tiesas spriedumā ir sniegts nepareizs lietas apstākļu un pierādījumu juridiskais novērtējums, kā arī nepareizi piemērotas materiālo tiesību normas, līdz ar to pirmās instances tiesas spriedums tiks pārsūdzēts pilnā apjomā," teica valsts pārstāvis tiesā zvērināts advokāts Mārtiņš Mežinskis, advokātu biroja "Primus Derling" partneris.
Savukārt PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs ir pārliecināts, ka tiesu instances jau iepriekš bija konstatējušas, ka lielākie akcionāri pārkāpuši likumu. "Nevar būt situācija, ka mazākuma akcionāri ir bezspēcīgi, ja vairākuma akcionāri rīkojas nelikumīgi. Šī tiesvedība ir būtiska mazākuma akcionāru tiesību nostiprināšanai. Jau šobrīd veiktais tiesas sprieduma izvērtējums dod pārliecību, ka ir pamats tā pārsūdzībai, kas arī tiks darīts," sacīja Loginovs.
Prasība pret Lipmaniem ir saistīta ar astoņus gadus seniem notikumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2014. gadā atklāja, ka 2010.gadā Lipmanu ģimene kļuvusi par zāļu ražotāja “Grindeks” vairākuma akcionāru, bet nebija pildījusi likumu par obligāto akciju atpirkšanu no mazākuma akcionāriem. Saskaņā ar FKTK informāciju, Kirovs Lipmans kopā ar Filipu Lipmanu bija ieguvuši līdzdalību "Grindeks" 50,02% apmērā. FKTK informēja, ka Kirovam Lipmanam un viņa sievai Annai Lipmanei kopā piederēja 49,98% "Grindeks" akciju, bet dēlam Filipam 0,04% akciju.
Ministru kabinets (MK) 2016. gada 26. septembrī pieņēma lēmumu valsts publiskajā izsolē pārdot tai piederošās 219 tūkstošus “Grindeks” akcijas par līdzsvara cenu 3,85 eiro par vienu akciju, kopā par 219 780 akcijām iegūstot 846 153 eiro, un valsts uzskata, ka cietusi teju divus miljonus eiro lielus zaudējumus. Tie noteikti kā starpība starp cenu, par kādu obligātā "Grindeks" akciju atpirkšanas piedāvājumā tās tiktu atpirktas no Latvijas Republikas, un cenu, par kādu akcijas bija iespējams pārdot publiskā izsolē. Valsts uzskata, ka, neizsakot obligāto "Grindeks" akciju atpirkšanas piedāvājumu, Kirovs Lipmans un Filips Lipmans Latvijas valstij nodarījuši zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā.
Tikmēr Kirovs Lipmans uzskata, ka Latvijas valsts FKTK personā bija sākotnēji rakstiski oficiāli apliecinājusi, ka viņa dēls Filips drīkst iegādāties 0,04% "Grindeks" akciju un pēc tam nebūs jāizsaka obligātais akciju piedāvājums, bet pēc dažiem gadiem paziņojusi par pretējo. Savukārt Lipmana pārstāvis tiesā Mārtiņš Krieķis, komentējot PA lēmumu pārsūdzēt tiesas spriedumu, skaidroja, ka MK rīkojumu, kas paredzēja pārdot "Grindeks" valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās akcijas, pieņēma tikai 2015. gada 21. oktobrī. Tādējādi valsts pirms šī termiņa neesot bijusi ne tiesīga, ne arī vēlējusies pārdot akcijas, norādīja Krieķis.
"PA savulaik pārdeva sev piederošās “Grindeks” akcijas par ļoti zemu cenu - 3,85 eiro gabalā, lai gan to vidējā cena 2016. gadā bija 5,20 eiro par akciju. Lai atgūtu pašas radītos zaudējumus, PA sāka tiesāties ar Kirovu Lipmanu un viņa dēlu Filipu Lipmanu, jo, pēc PA domām, tieši viņu “darbības (bezdarbības) dēļ valsts pensiju budžetam, iespējams, ir nodarīti zaudējumi saistībā ar neizteikto akciju sabiedrības “Grindeks” akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu”," izplatītajā paziņojumā pauda Lipmana pārstāvis.
Krieķis arī pastāstīja, ka tiesa piespriedusi piedzīt no PA par labu Lipmanam 38,7 tūkstošus eiro par uzņēmējam sniegtajiem advokātu pakalpojumiem.
KONTEKSTS:
Latvijas valstij piederēja 219 tūkstoši akciju farmācijas uzņēmumā „Grindeks”, kas ir aptuveni 2,3% no kompānijas kapitāla. Akcijas tika nodotas apsaimniekošanā PA un tika nodotas valsts pensiju speciālajam budžetam.
Saistībā ar to, ka valsts, iespējams, zaudējusi ievērojamus naudas līdzekļus darījumā ar "Grindeks" akcijām, 2016. gada nogalē Ekonomikas ministrijā vērsās "No sirds Latvijai" frakcijas deputāti - Inguna Sudraba, Ringolds Balodis, Aivars Meja, Arvīds Platpers un Gunārs Kūtris. Visas valstij piederošās "Grindeks" akcijas tika pārdotas 2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā "Nasdaq Riga".
FKTK Lipmanu par informācijas nesniegšanu vai laicīgu informācijas neatklāšanu sodījusi vairākkārt. Tā 2003.gadā FKTK viņam uzlika 5000 latu sodu, jo netika izteikts "Grindeks" mazākuma akcionāriem akciju obligātais atpirkšanas piedāvājumu pēc tam, kad FKTK bija atklājusi Lipmana saistību ar ASV, Oklahomas štatā, reģistrēto kompāniju "Solem LLC". Kompānija kopā ar Lipmana sievu Annu Lipmani 2002.gadā iegādājās 65% "Grindeks" akciju.
