Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,6%, patēriņa izdevumi saruka par 1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.
Patēriņa izdevumi pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga tikai galvaspilsētā Rīgā. Mājsaimniecības Rīgā pērn tērēja 377 eiro – par 3,3% jeb 12 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
Pilsētu mājsaimniecību tēriņi pieauga par 0,1% un sasniedza vidēji 322,95 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt mājsaimniecību patēriņa izdevumi laukos bija vidēji 250 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī – par 1,9% mazāk nekā 2013. gadā.
Visvairāk mājsaimniecības tērēja uzturam, kas veidoja 28% no visiem patēriņa izdevumiem. Mājsaimniecību izdevumi pārtikai vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī samazinājās no 85 eiro 2013. gadā līdz 82 eiro 2014. gadā.
Straujāk izdevumi palielinājās atpūtai un kultūrai (par 11,3% jeb 2,40 eiro), mājokļa iekārtai un mājturības piederumiem un mājas uzkopšanai (par 8,6% jeb 1,09 eiro), kā arī restorāniem un viesnīcām (par 6,7% jeb 0,89 eiro).
Lai gan kopumā 2014. gada patēriņa izdevumi faktiskajās cenās ir zemāki nekā 2008. gadā, mājsaimniecību izdevumi mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī veselībai ir pārsnieguši pirmskrīzes līmeni attiecīgi par deviņiem un trim eiro. To ietekmēja straujš patēriņa cenu pieaugums mājokļa komunālajiem pakalpojumiem un veselībai - attiecīgi par 23% un 18%, salīdzinot ar 2008.gadu.
Patēriņa jomā daudz aktīvākas ir bijušas algotu darbu strādājošo un uzņēmēju mājsaimniecības, kuru patēriņa izdevumi uz mājsaimniecības locekli mēnesī bija attiecīgi 311 eiro un 346 eiro, kamēr pensionāru – 249 eiro.
Laukos dzīvojošās mājsaimniecības tērēja 77% no pilsētnieku (2013. gadā – 79%) un 66% no rīdzinieku (2013. gadā – 70%) patēriņa izdevumiem. No laukos dzīvojošām mājsaimniecībām katra otrā mājsaimniecība pieder pie trūcīgākajām mājsaimniecībām, savukārt Rīgā – katra ceturtā.
