Zviedrijas uzņēmuma pārstāvis uzsver, ka sarunas starp “TeliaSonera” un Latvijas valsti par abu telekomunikāciju uzņēmumu nākotni ir sakustējušās, un abu pušu izpratne par kompāniju tehnisko attīstību ir līdzīga.
Kenets Radne arī atzīst – nepieciešamību savstarpēji tuvināt LMT un “Lattelecom” galvenokārt nosaka tirgus un arī apstāklis, ka abas kompānijas, strādājot nodalīti, pakāpeniski sāk zaudēt daļu savas konkurētspējas.
“Godīgi sakot, uzskatu, ka galvenais dzinulis šādai tendence ir tirgus attīstība. Tirgus apstākļi strauji mainās tehnoloģiju konverģences virzienā,” pauda Radne.
“Kad mēs sākām savu darbu kompānijās pirms daudziem gadiem, tās nebija necik līdzīgas, bet gan divi pilnīgi nodalīti biznesi, kuri nerunāja viens ar otru, jo viens otram nebija vajadzīgi, par tām varēja runāt kā par divām atšķirīgām industrijām. Tomēr šobrīd tirgus viennozīmīgi ir attīstījies pavisam citā virzienā – daudzi un dažādie pakalpojumi, kas ir saistīti, piemēram, ar satura piedāvāšanu un papildus pakalpojumiem, nosaka to, ka vairs nav nozīmes, ar kādām tehnoloģijām jūs pieslēdzaties tīklam,” skaidroja Radne.
Jau ziņots, ka eksperti un Konkurences padome iepriekš norādīja, ka no iespējamās telekomunikāciju uzņēmumu “Lattelecom” un LMT apvienošanas iegūtu uzņēmēji un arī klienti, tomēr pastāv risks, ka darījums atstātu nelabvēlīgu ietekmi uz konkurenci nozarē.
Valdība martā nolēma atjaunot darba grupu par valstij daļēji piederošo telekomunikāciju uzņēmumu "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un "Lattelecom" pārvaldību. Darba grupai būs jārisina sarunas ar skandināvu koncernu "TeliaSonera" par "Lattelecom" un LMT kapitāla daļu pārvaldīšanu un minēto kapitālsabiedrību attīstību. Darba grupai līdz 1.jūlijam jāizstrādā starpziņojums par abu uzņēmumu nākotni, savukārt līdz 1.septembrim jābūt gatavam gala ziņojumam.
“Lattelecom” atbalsta uzņēmumu apvienošanu, bet LMT pret to iebilst.