Par tā dēvētā tauku nodokļa ieviešanu spriež galvenokārt labklājīgās valstīs, kuru iedzīvotāju vidū ir izplatīta liekā svara problēma. Par nodokli diskutē ASV, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Francijā, Somijā, Lielbritānijā, Īrijā un Rumānijā.
Mērķi rūpēties par sabiedrība veselību tomēr aptumšo vairāki ekonomiski faktori, ko nodokļa ievēsēji nevēlas pamanīt. Visspilgtāk tas izpaudās Dānijā, kas pēc pusotra gada eksperimentēšanas atcēla šādu tauku nodokli un pat samazināja akcīzes nodokļu likmes atsevišķiem produktiem. Dānijas pieredze apliecināja, ka iedzīvotāji nesāka veselīgāk ēst, bet savus iecienītos sāļos un treknos kārumus pirka, izvēloties vai nu lētākus zīmolus vai vispār iepērkoties tuvējās ārzemēs Vācijā.
Starp Eiropas valstīm pagaidām no nodokļa negrasās atteikties Ungārija, kas pērn iekasējusi apmēram 30 miljonu latu vērtu summu un novirzīja to veselības aprūpei. Taču pagaidām arī šeit nav gūti pierādījumi, ka cilvēki būtu sākuši piekopt veselīgākus ēšanas paradumus vai izvēlas riskēt ar lieko svaru, piemaksājot par savām kaprīzēm līdzīgi kā par smēķēšanu un alkohola lietošanu, kuru iecienīto produktu cenu arī lielā mērā veido akcīzes nodoklis.
Pasaules veselības organizācijas eksperti norāda, ka tauku nodoklis vien nevar piespiest cilvēkus lietot veselīgākus produktu. Lai veselīgā pārtika kļūtu pieejami arī trūcīgākām iedzīvotāju grupām, valstij tie būtu jāatbalsta vai nu ar zemākām PVN likmēm vai subsīdijām, vienlaikus īstenojot veselīga uztura kampaņas.
