Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Jaunie grozījumi neuzlabos situāciju

Talsu puses zemnieki: Ierobežojumi ārzemniekiem lauku zemes iegādei – novēloti

Lai atvieglotu zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, parlamentā atbalstīja grozījumus, kas turpmāk ierobežos ārvalstu investoru iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi. Talsu pusē zemnieki vērtē, ka tas ir novēloti. Novadā brīvas lauksaimniecības zemes vairs nav, un zemnieku vidū norit cīņa par katru hektāru. 

 

Talsu novadā kopumā ir aptuveni 63 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamo zemju. No tiem 235 hektāri jeb 0,37% pieder ārvalstu fiziskām personām. Taču ārvalstnieku īpašumā ir daudz vairāk vietējo zemju, jo zemi iepirkušas juridiskas personas.

Piemēram, divu vāciešu piederošam uzņēmumam SIA “Laucienes zemes” īpašumā ir aptuveni 800 hektāri zemes un vēl 200 hektāri ir nomas zeme. Viņi ir veiksmīgs piemērs, jo atraduši stabilu vietu bioloģiskajā lauksamniecībā.

Taču Talsu novadā nav mazums šādu uzņēmumu, kuru īpašnieki ir ārvalsts pilsoņi un kuri ikdienā neuzturas Latvijā. Veidojas konkurence. To, ko vietējie zemnieki nevar apstrādāt, to pārņem ārzemnieks.

"Tur tā neadekvātā cena tai zemei. Ķūļos smiltīs zeme maksāja vairāk nekā 3000 eiro par hektāru. Tas nav to vērts. Vienkārši atteicos. Vācietis pārņēma visus 100 hektārus," sacīja ZS "Četri" saimnieks Indulis Leja.

Lai uzlabotu situāciju un vietējiem lauksaimniekiem paplašinātu iespējas saimniekot savā zemē, turpmāk zemes uzpircējiem būs jāprot latviešu valoda vismaz A līmeņa 1. pakāpē.

No nākamā gada pašvaldības tiks deleģētas izvērtēt potenciālos zemes uzpircējus, lai novērstu situāciju, kad zeme tiek iepirkta ar mērķi to pirkt un pārdot, nevis izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā.

Lai gan pieņemti virkne grozījumu, kas it kā atvieglos vietējiem zemniekiem zemes iegādi, Talsu novadā brīvo lauksaimniecības zemju vairs nav.

"Protams, ka [ierobežojumi] ir novēloti. Jums šo jautājumu vajadzētu uzdot tiem Zemkopības ministrijā, kuri bija pie vadības 90.gados, kad tiešām tanī brīdī notika pirmām kārtām zemes reformas, kad zemi piešķīra katram. Un tagad mēs pa lielam cīnāmies varbūt tikai ar sekām," teica biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvis Mārtiņš Trons.

"Zemes likums – tas viss ir nokavēts jau. Padsmit gadus jau ir nokavēts. Mūsu valstī jau tā nav pirmā reize, tā jau vienmēr ir – kad viss ir izsmelts, kad viss ir iztērēts, tad mēs sākam domāt, ka vajadzēja kaut kādu likumu pieņemt," vērtēja ZS "Katlauki" saimnieks Andis Vicinskis.

Jau ziņots, ka Saeima marta beigās galīgajā lasījumā atbalstīja likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" grozījumus, kas paredz, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem turpmāk būs jāzina Latvijas valsts valoda noteiktā pakāpē. Jaunās normas neļaus ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā. 

Tiesa, Valsts prezidents Raimonds Vējonis likuma grozījumus pagājušajā piektdienā, 31. martā, nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, jo uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs. Likumā ietvertās prasības esot savstarpēji pretrunīgas, kā arī esot pretrunā ar citiem likumiem. Tādēļ esot pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti