Kādreizējā Kaltenes zivju audzētavas teritorija ir tik iespaidīga, ka to pat ar dronu nevar ietvert vienā kadrā. Padomju laikos tur lielākais iegūtais zivju daudzums bija 200 tonnu gadā, zivis audzēja arī jūras dārzos, un Valdemārpilī bija mazuļu audzētava.
"Es šeit ierados kā jaunais speciālists no augstskolas un nodarbojos ar enerģētikas lietām, tā kā mums bija gods visu to pasākumu palaist. Padarbināt kādus divus gadus, un tad bija gods to visu aizvērt un likvidēt," pastāstīja zivju audzētājs Zigis Goldmanis.
Zivju audzētava neizdzīvoja ne tikai tāpēc, ka beidzās kolhozu laiki, bet tolaik nebija arī atbilstošu zināšanu un pareizu tehnoloģiju. Jau dažus gadus Goldmanis lēnām cenšas reanimēt audzētavu, kas vairāk nekā 30 gadus bija grausts. Padomju laika infrastruktūra viņam vienīgajam Latvijā ļauj izmantot dziļurbumu ar sāls ūdeni.
"Tāpēc, lai atrastu siltāku ūdeni, jo tik daudz visi saprata, ka tām zivīm vajadzīgs siltāks ūdens. Tāpēc dziļurbumi te ir saglabājušies no padomijas laikiem. Bet viņus neizmantoja tad, tad izmantoja tikai jūras ūdeni.
Tagad tehnoloģijas ir mainījušās, recirkulācija iespējama, urbumi ir, viss var notikt," stāstīja Goldmanis.
Šeit tiek audzētas varavīksnes foreles, un, kad Goldmanis pieliek roku tuvāk baseina ūdenim, zivis audzētāju pazīst un tuvojas viņam. Šobrīd audzētava pirmo reizi eksperimentē, vai iespējams izaudzēt Baltijas lasi, kas veikalos nav nopērkams un jūrā ir izmirstoša suga. Šobrīd baseinā ir 400 laši.
"Pašreiz viņi joprojām aug un pieņemas svarā. Neaug tik ātri, cik foreles, bet es ceru, ka līdz kilogramam, pusotram mēs tiksim. Tas nozīmē, ka tīri teorētiski ir iespējams tirgus zivis audzēt, uzlabojot barības bāzi, uzlabojot tīri tehniski augstāku temperatūru viņām. Tas tāds eksperiments, bet pagaidām veiksmīgs," klāstīja audzētājs.
Ziemassvētku laikā no ikriem izšķīlušies 30 000 zivju mazuļi, kas paaugoties nonāks baseinos. No iespaidīgās teritorijas zivju audzētājs šobrīd izmanto tikai vienu desmito daļu jeb 12 baseinus. Goldmanis to smejoties sauc par savu pensijas projektu.
"Ir jaunatne, kas palīdz, bet, protams, stipri nopietnāka palīdzība ir vajadzīga. Tās rezerves ir ļoti lielas, šobrīd tā jauda 15–20 tonnas, tas tā pa jokam. Pilotprojekts," sacīja audzētājs.
Agrāk vērienīgajā zivju audzētavā šobrīd gan viss top lēnām, jo projektu finansējumus tā nav apguvusi.
