Pievienotā vērtība

Rīgas pievilcība investoru acīs

Pievienotā vērtība

Pandēmija maina pircēju paradumus: retāk izvēlas Latvijas preces un ekoloģiskos produktus

Eksports ir Latvijas ekonomikas mugurkauls: arvien jādomā par konkurētspējas uzlabošanu

Talantu piesaiste – arī eksportējošo uzņēmumu izaicinājums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijas ekonomikas izaugsmes straujais pieaugums šā gada otrajā ceturksnī galvenokārt ir eksportējošo uzņēmumu nopelns. Par spīti loģistikas un citiem pandēmijas izaicinājumiem  esam spējuši pārdot par 20% vairāk. Lai gan skaitļi ir labi, ir arī problēmas, kuras nepieciešams risināt, tostarp saistībā ar talantīgu darbinieku piesaisti. 

"Ir vairākas tendences, kas dara mūs drusku bažīgus. Pirmie ir izaicinājumi uzņēmumiem, proti, gan digitalizācija, tātad uzņēmumu iekšējie procesi, kurus uzlabojot, nepalielinot milzīgu kapacitāti darbaspēkā, ir iespējams sasniegt labākus eksporta rādītājus. Nākamā lieta, protams, ir talantu piesaiste.

Redzam, ka tā ir vēl viena tēma, par ko mūsu uzņēmumi interesējas un meklē variantus un risinājumus, kā efektīvāk piesaistīt talantus gan šeit, gan citos eksporta tirgos, strādājot ārpus Latvijas.

Tas pats ir arī par iekšējiem procesiem. Proti, uzņēmumiem, kas ātri aug, tiem ir jāmainās ne tikai klientu dēļ, bet arī iekšēji, lai viņi spētu sasniegt un tikt līdzi tam straujajam pieprasījuma pieaugumam, kas ir," sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Kaspars Rožkalns.

Lai šīs problēmas risinātu, LIAA kopā ar Latvijas Eksportētāju asociāciju "The Red Jackets" šomēnes rīko hakatonu, kurā ar vienu no Latvijas eksportspējīgākajām nozarēm – informācijas tehnoloģiju (IT) nozari kopā rastu risinājumus citiem un, iespējams, arī paši sev. 

"Klasiskie eksportētāji ir IT uzņēmumi, un starp viņiem, iespējams, pietrūkst sarunu, lai saprastu, ka IT uzņēmums var piedāvāt tehnoloģijas ne tikai citiem partneriem eksporta tirgos, bet piedāvāt tehnoloģijas un risinājumus arī vietējiem, un tad kombinācijā viņi var radīt gan kādus kopīgus produktus, gan atrisināt cita uzņēmuma problēmu vai pat nozares ietvaros," sacīja Rožkalns.

Bet vēl viena patiesība – lai cik smalkas būtu tehnoloģijas, digitālie vai citi problēmu risinājumi, ja nav talantīgu cilvēku, kas ar to prot rīkoties, diez vai kas prātīgs sanāks. Arī ražojošiem uzņēmumiem ar "superdārgām" iekārtām to nevajag piemirst.

"Tas ir mazliet tāds noziegums, ka talanti netiek atspoguļoti bilancē. Mūsu uzņēmuma bilance ir iekārtas, bet īstenībā tas neparāda uzņēmuma būtību. No mūsu pieredzes starpība starp talantiem un cilvēkiem, kas vēl nav gatavi izaicinājumiem, ir kolosāla. Otrs efekts, ko novērojam, – piesaistot talantus un palielinot talantu īpatsvaru, viņi sāk piesaistīt citus talantus, tas ir kā tāds multiplikatora efekts.

Mēs strādājam 15 gadus tirgū un visu laiku meklējam talantus, nemitīgi. Redzam, ka tam ir superliela ietekme uz konkurētspēju," atzina uzņēmuma "Groglass" komercdirektors Romans Sidorovs.

Kā lēsa paši uzņēmēji, ja cilvēkresursi Latvijā nebūtu problēma, būtu pieejami tādi darbinieki, kādus vēlas – ar attiecīgām prasmēm un talantiem, Latvijas eksporta jaudas būtu divas vai pat trīs reizes lielākas. Šobrīd, piemēram, īpaši asa cīņa ir par digitālā mārketinga speciālistiem, sacīja šīs jomas uzņēmuma "Httpool Baltics" reģionālais direktors Arnis Ozols.

"Un ļoti daudzi uzņēmumi šobrīd veido digitālās kompetences centrus iekšienē. Līdz ar to tā konkurence par talantiem manā nozarē ir vēl vairāk saasinājusies. Protams, mēs domājam globālākā kontekstā ārpus Baltijas robežām, jo pārmaiņas ienesušas to, ka nav jau tikai stāsts par talantu piesaistīšanu, bet arī par talantu attīstīšanu un noturēšanu. Mums ir jābūt konkurētspējīgiem ar lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kas nemitīgi nāk pēc mūsu talantiem. Tāpēc mums pašiem ir jābūt konkurētspējīgiem un arī ir jāskatās ārpus robežām, kā mēs varam piesaistīt talantus," stāstīja Ozols.

Viens ceļš ir medīt talantīgākos cilvēkus attiecīgajā jomā, pārvilināt no kāda cita uzņēmuma, bet aizvien vairāk uzņēmumu Latvijā saprot, ka ilgtermiņā izdevīgāk ir šos talantus radīt pašiem, apmācot darbiniekus. Paradoksāli un vienlaikus arī loģiski, ka tas ir lētāk, norādīja jaunuzņēmuma "UpMatched" vadītājs Ričards Križanovskis.

"Pirmkārt, iekšēji attīstot darbiniekus, uzņēmumiem ir iespēja tikt lētāk pie  labākiem darbiniekiem. Darbinieki, kas tiek piesaistīti, parasti prasa lielāku atalgojumu vidēji par 20%.  

Proti, iekšēji paaugstinot darbinieku, uzņēmums var pat ietaupīt uz algām, un, darbiniekam paliekot uzņēmumā, viņš parasti arī ir produktīvāks un efektīvāks par ārēji piesaistītiem. Skaidrs, ka arī rekrutēšanas izmaksas ir diezgan augstas, tās arvien pieaug. [Darbinieku] piesaiste no ārpuses kļūst arvien dārgāka. Ļoti ieteiktu – ja uzņēmumam ir iespēja attīstīt talantus iekšēji, tad stratēģiski iet uz to un maksimāli daudz," sacīja Križanovskis.

Šādi uzņēmumi, kuri iegulda savu darbinieku attīstībā, parasti iemanto labu reputāciju un kļūst iecienīti arī no darba ņēmēju puses. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti