Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ir dilemmas priekšā – no vienas puses – skaļas prasības pēc vairāk naudas veselībai, izglītībai, tieslietām un citām jomām. Bet no otras – realitāte, ka drīzāk jāmeklē, kam naudu nogriezt. Jo cerētie ienākumi valsts budžetā sarūk.
Tajā pat laikā ir, piemēram, taksometru bizness, kurā, kā konstatējuši „Aizliegtā paņēmiena” kolēģi gar valsts maku gadā aiziet ap četri miljoni eiro jeb katru mēnesi 333 333 eiro. Taksīšu nozarē jaušama oligarhu – Andra Šķēles un Aināra Šlesera klātbūtne, kur līdzdarbojies arī Jānis Naglis - bijušais Privatizācijas aģentūras vadītājs, tagad – valdības partnerorganizācijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis. „Takšu” bizness gluži likumīgi sakārtots tā, ka teju vai katrs auto darbojas kā individuāls uzņēmums un lielu daļu nodokļu var apiet.
To novērst jau pērngad solīja „Vienotības” politiķis, toreizējais Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.
„Mēs redzam, ka netiek nomaksāti nodokļi – diezgan iespaidīgos apmēros… Piedāvāsim daudz vienkāršāku, bet mūsdienām brutālu risinājumu. Tātad – minimālā alga plus licence par vienu taksometru,” saka Ašeradens.
Piedāvājums bija – ieviest fiksētu licences vai patentmaksu, ko valsts budžets saņemtu par katru taksometru. Vienkāršs un efektīvs plāns, ko ar labiem panākumiem īsteno Polijā un Lietuvā. Taču Latvijā nez kāpēc tas nekādi neizdodas.
„Panorāma” otrdien, 3.maijā mēģināja noskaidrot, kā to vērtē ministri un arī pats Ministru prezidents un ko politiķi būtu gatavi darīt, lai četri no „takšiem” neiekasētos miljonus tomēr dabūtu valsts budžetā.
„Nu, man šķiet, ka šobrīd tas ir tikai apņēmības trūkums. Man liekas, ka Satiksmes ministrijai ar Finanšu ministriju būtu tikai jāpieņem lēmums – kāds būtu šis patenta līmenis, lai nodrošinātu nodokļa iemaksas un pēc pēdējās informācijas ko mēs redzam medijos, es aicinātu to neatliekami tomēr darīt,” saka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens („Vienotība”).
Tomēr "neatliekami darīt" – tas, pēc politiķu domām būtu atkal gandrīz pēc gada. Tagadējā finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola (ZZS) sola ne agrāk par nākamā gada janvāri. „No vienas puses varētu, bet no otras – kādus nodokļus iekļaus šī patentmaksa – vai cilvēks būs – tas, kurš maksās šo patentmaksu, būs pietiekami sociāli nodrošināts,” pauž Reizniece - Ozola.
Tiesa, arī tagad taksisti tāpat ir sociāli nenodrošināti. Tātad – kamēr tas tiks sakārtots, valsts budžetam līdz gada beigām vēl aizies garām 3,33 miljoni eiro. Turpretim, ja iespringtu kaut par trim mēnešiem ātrāk, tas dotu iespēju iekasēt teju veselu miljonu. Premjers gan saka, ka lēmuma pieņemšanu varētu pasteidzināt.
„Secinājums, ka noregulēt varēs ar patentu maksu. Tā, ka ir darbs priekšā un no manas puses būs visi stimuli, lai varētu to izdarīt arī ātrāk,” saka Kučinskis.
Finanšu ministrijā plānojot vēl arī apspriesties ar darba devējiem. Sanāk, ka - ar tiem pašiem, kas likumīgo nodokļu nemaksāšanu izmanto. Turklāt ir valdības sadarbības partnerorganizācijas padomē. Premjers saka – viņš to nekādi nevarot ietekmēt. „Es nevaru iejaukties Darba devēju konfederācijā. Es domāju, ka viņiem arī būtu jāvērtē nu – pēc būtības pašiem,” saka Kučinskis.
Savukārt konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone atzina, ka pagaidām vēl esot pāragri spriest, kāda būs organizācijas nostāja.
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, pētot lielākos taksometru pakalpojumu nozari un tās pamanāmākos spēlētājus, atklāja, ka "Baltic taxi" izmanto uz mikrouzņēmumiem būvētu shēmu, kas ļauj apiet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanu, kā arī nenodrošina sociālās garantijas pašiem šoferiem. Savukārt "Panda taxi" zīmola dīleri jautājumā par nodokļu maksāšanu kļūst gaužām nerunīgi.
