Sadaļas Sadaļas

Tagad valmierietes šuj maskas, bet nav zudusi ideja par peldkostīmiem no pārstrādātas plastmasas

Laikā, kad daudzi uzņēmumi ir dīkstāvē, samazina vai pat beidz savu darbību, tomēr ir arī uzņēmēji, kuri nebaidās riskēt un uzsākt kaut ko jaunu. Tā Valmierā aizvadītā gada rudenī darbību uzsāka šūšanas darbnīca SIA „Mans peldkostīms”, kurā peldkostīmu ražošanai izmanto audumu, kas radīts no pārstrādātām PET pudelēm, makšķerauklām, zvejas tīkliem. Ko nozīmē šajā laikā uzsākt īstenot jaunu biznesa ideju, un kādas korekcijas vieš pandēmija?

Tagad valmierietes šuj maskas, bet nav zudusi ideja par peldkostīmiem no pārstrādātas plastmasasGunta Matisone

Par šo ideju, kuru bija iecerējušas īstenot divas valmierietes, šujot personalizētus peldkostīmus, stāstīts jau, bet toreiz viņām bija tikai pirmie prototipi un apņēmība drīzumā sākt ražošanu. Tagad – pēc gada – jaunizveidotajā šūšanas darbnīcā sarunu nākas sākt ne par peldkostīmiem, bet par šim laikam vien iezīmīga aksesuāra izgatavošanu.

''Tāds absurds laiks, – tad ir arī maskas, un tagad mums top trīs ar magonēm apdaiļotas maskas…'' Uzņēmuma līdzīpašniece, apģērbu dizainere Elēna Dmitrijeva demonstrē iekārtu, ar kuras palīdzību uz sejas maskas tiek uznests zīmējums. Sejas masku šūšanu jaunajam uzņēmumam, kurš savu darbību bija iecerējis citā virzienā, būtībā diktēja pati dzīve.

''Tā var teikt, jā, sākotnēji mēs ilgi pretojāmies šim masku pasākumam, bet beigās bija tik liels pieprasījums, ka sapratām, ka maskas ir jāšuj. Arī no finansiālās puses skatoties, jo peldkostīmi šajā laikā, ziemā, nav pirmā nepieciešamība un aktuālākais pirkums, bet īre jau ir jāmaksā, tad sākām ar maskām,'' stāsta Elēna.

Savukārt otra uzņēmuma līdzīpašniece Laura Žukovska-Supe rāda raupju tīkla audumu krēsliem, kas arī ir viens no pasūtījumiem:

''Jā, tas ir krēsliem, redziet šīs gumijas, viņas var uzāķēt uz tās metāla konstrukcijas un tad var uzlikt dārzā tādu lielu, skaistu sēžamu krēslu. Nu tāds arī pasūtījums.

Mēs esošajā situācijā strādājam ar visu, kas nāk, mēs arī neatsakām nevienam, jo iekārtas ir, izdarīt darbu varam

un, kā jau Elēna minēja, īre ir jāmaksā, komunālie maksājumi ir jāmaksā, tos mums neviens nav atcēlis, un, tā kā esam salīdzinoši nesen sākuši darbu, tad arī valsts atbalstu dīkstāvē mēs nevaram saņemt, jo mums jebkurš eiro ir kā pieaugums pret iepriekšējo gadu, mums nav krituma; mēs esam tikai ar saviem spēkiem.''

Tas, ka ir bijuši pasūtījumi un ir bijusi spēja pielāgoties šim laikam, ir ļāvis jaunajam uzņēmuma uzsākt savu darbību un nepamest arī sākotnējo ieceri par personalizētu peldkostīmu šūšanu. Taču korekcijas viesa pandēmijas laiks.

''Principā kovids mums nozaga visu 2020. gadu, jo "Altum'' un visiem mūsu partneriem mēs bijām apsolījuši, ka 2020. gadā mēs sāksim tirgot, ražot, šūt savu preci, kas ir videi draudzīgie peldkostīmi, bet mums nebija pieprasījuma pilnīgi nekāda, tas nozīmē, ka mums bija jāpārskata viss savs biznesa plāns, jāpārorganizē visa sava ražošana, visi jaunie produkti, jāmeklē jauni klienti pilnīgi tādās nišās, kur mēs nebijām plānojuši, bet nu mums ir veiksmīgi izdevies pārziemot,'' stāsta Laura.

Peldkostīmu šūšanu uzņēmējas uzskata kā perspektīvu nišu, jo ne vienmēr sievietes to veikalā var nopirkt savam augumam atbilstošu.

''Ideja sākās ļoti prozaiski, pašām nespējot atrast sev peldkostīmus, staigājot pa veikaliem gan Valmierā un Rīgā, gan meklējot internetā. Mums bija tāds liels sapnis par peldkostīmiem un savu zīmolu. Zīmols, ar ko mēs ejam tautās, ir ''SWIMBE'', jo tā doma ir iet ārpus Latvijas tirgus, un mēs redzam, ka interese ir, piemēram, mums ir rakstījuši ārzemēs dzīvojošie latvieši, viņi labprāt pasūtītu. Mēs redzam, ka Eiropā šī personalizētā mode un individualizētie dizaini, un pievēršanās dabas aizsardzībai caur biznesu paliek ļoti aktīva,'' klāsta Laura.

Abas uzņēmējas ir arī videi draudzīga dzīvesveida atbalstītājas, tāpēc domāts par otrreiz lietojama materiāla izmantošanu.

''Mēs izmantojam audumu, kas ir radīts no plastmasas atkritumiem. No tā gan nevajag baidīties, tas pēc sajūtām, īpašībām, izskata ir tāds pats, kā parasts materiāls, bet vienkārši ir dabai draudzīgāks.

Mēs nevis ņemam un pumpējam jēlnaftu, no kā ir principā radīta sintētika, bet ņemam, kas nevienam nav vajadzīgs – PET pudeles, tīklus, pārstrādājam un iegūstam audumu, – tas mums nāk no Itālijas, jo šobrīd Eiropā ir ļoti maz uzņēmumu, kas var tādu piedāvāt. Diemžēl Baltijā arī neviens neko tādu nerada, mums vēl ir ko pamācīties no Rietumu kolēģiem, jo tas būtu forši, ka mums tie audumi būtu šeit, no šejienes izejmateriāliem un mēs uzreiz dodam pievienoto vērtību.''

Vienā ziņā gan pandēmijas laiks, kā vērtē abas uzņēmējas, ir nācis par labu, jo arvien populārāka kļūst iepirkšanās internetā, un tas nozīmē, ka Valmierā šūtos peldkostīmus var iegādāties sievietes arī citviet pasaulē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt