Panorāma

Priekuļos gribētu prezidentu vēlēt paši

Panorāma

Badojas pie Ministru kabineta

«Swedbank» vaino naudas atmazgāšanā

«Swedbank» varētu būt iesaistīta «Danske Bank» naudas atmazgāšanas skandālā

Viena no Zviedrijas lielākajām bankām “Swedbank” varētu būt saistīta ar naudas atmazgāšanas skandālu, kurā iesaistīta arī Dānijas “Danske Bank”, informēja Zviedrijas televīzijas kanāls SVT. Daļa no naudas, kas pārskaitīta starp abām bankām, varētu būt saistīta arī ar tā dēvēto Magņitska lietu. “Swedbank” apgalvo, ka tiesībsargājošās iestādes par aizdomīgajiem darījumiem ir informētas un cīņa pret naudas atmazgāšanu ir viena no bankas prioritātēm.  

ĪSUMĀ:

  • Zviedru TV: Starp “Swedbank” un “Danske Bank” pārskaitītie 20 miljoni eiro varētu būt saistīti ar nodokļu krāpšanos Krievijā.
  • Zviedru TV: 50 pārskaitījumiem vajadzēja pievērst “Swedbank” uzmanību.
  • Pret “Danske Bank” sākta izmeklēšana par vairāk nekā 200 miljardu eiro darījumiem.
  • “Swedbank” vadītāja Birgitte Bonessena pagaidām nekomentē izskanējušās ziņas.
  • Swedbank Latvija”: Bankas politika nemainīga –  esam pret naudas atmazgāšanu un cenšamies to nepieļaut.
  • Zviedrijas “Swedbank” par aizdomīgajiem darījumiem ir informējusi arī Zviedrijas finanšu izlūkus.
  • FKTK: "Swedbank" trūkumi konstatēti iepriekš, banka ir sodīta un tos laboja.
  • Kontroles dienests: "Swedbank" iepriekš sadarbojusies un sniegusi vērtīgas ziņas.

Zviedrijas televīzijas pētnieciskā programma “Uppdrag Granskning” rīcībā ir nonākuši dokumenti, kuri apliecina, ka laika posmā no 2007. līdz 2015.gadam starp kontiem “Swedbank” un “Danske Bank” filiālēs Baltijas valstīs ir pārskaitīti aptuveni 40 miljardi zviedru kronu jeb vairāk nekā 3,7 miljardi eiro. No šīs summas vairāk nekā 20 miljoni eiro varētu būt saistīti ar nodokļu krāpšanos Krievijā, ko savulaik atklāja vēlāk cietumā mirušais krievu jurists Sergejs Magņitskis.  

«Swedbank» varētu būt saistīta ar «Danske Bank» naudas atmazgāšanas skandāluUģis Lībietis

    Žurnālisti uzskata, ka aptuveni 50 klientu veiktajiem pārskaitījumiem vajadzēja piesaistīti “Swedbank” uzmanību, jo šos darījumus veikuši uzņēmumi bez acīmredzamas darbības, šīm kompānijām nav zināmi patiesā labuma guvēji, vai arī tās bijušas tā dēvētās pastkastīšu kompānijas.

    SVT mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka izmeklēšana ir saistīta ar vairāk nekā tūkstoti “Swedbank” klientu vairākās auksta riska valstīs, kas jau saistītas ar “Danske Bank” skandālu.

    Pret “Danske Bank” ir uzsāktas izmeklēšanas Dānijā, Igaunijā, Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs par vairāk nekā 200 miljardu eiro lieliem darījumiem no Krievijas, vairākām bijušajām Padomju Savienības un citām valstīm, kas veikti caur Igaunijas filiāli.

    “Swedbank” vadītāja Birgitte Bonessena pagaidām nav komentējusi izskanējušās ziņas. Taču bankas pārstāvji SVT uzsvēruši, ka “Swedbank” aktīvi iestājas pret naudas atmazgāšanu. To Latvijas Radio apstiprināja arī “Swedbank Latvija” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

    “Tas, kas ir pats galvenais – “Swedbank” vienmēr ir iestājusies pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izmantojot banku sektoru. Īpaši naudas atmazgāšanu, jo tas ir viens no smagākajiem noziegumiem, kāds nozarē var pastāvēt. Kriminālā pasaule cenšas izdomāt jaunus veidus, kā to darīt, tāpēc arī visu laiku ir šis spiediens iekšienē uzturēt to kā prioritāti un šādas lietas izskaust.

    Tādā ziņā bankas politika ir bijusi nemainīga – mēs esam pret šādām lietām un cenšamies tās nepieļaut,” uzsvēra Krops.

    Zviedrijas “Swedbank” par aizdomīgajiem naudas atmazgāšanas darījumiem ir informējusi arī Zviedrijas Finansiālās izlūkošanas vienību.

    Pagaidām gan nav informācijas, vai aizdomīgajos darījumos varētu būt iesaistīta arī “Swedbank Latvija” filiāle, taču Jānis Krops arī apstiprināja, ka par visiem aizdomīgajiem darījumiem tiek informētas tiesībsargājošās iestādes.

    “Saistībā ar Latvijas nodaļu ir jāpiemin divas lietas. Pirmais ir banku darbības pamatprincips – konfidencialitāte. Mēs nedrīkstam konkrēti runāt par savu klientu lietām. Otra lietas, kas, manuprāt, ir vēl jo svarīgāka, tas ir sadarbības moments ar tiesībsargājošajām iestādēm. Likums pasaka, ka mēs nedrīkstam šādas lietas izpaust. Tas nozīmē, ka arī šie klienti, kuri varētu trāpīties zem lupas, par viņiem tiek ziņots tiesībsargājošajām iestādēm. Un arī viņiem no bankas puses neviens neko nesaka, tāpēc, ka tas ir aizliegts,” sacīja Krops.

    “Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir ļoti nopietna, un neviens nepiever acis uz tādām lietām. Ja rodas kādas aizdomas, par tām tiek informētas tiesībsargājošās iestādes,” norādīja bankas pārstāvis.

    Finanšu un kapitāla tirgus komisijas komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka jau 2016.gadā FKTK konstatēja bankas kontroles sistēmā trūkumus un noslēdza vienošanos ar banku, uzliekot 1,36 miljonu eiro lielo sodu, un nosakot pienākumu pilnveidot kontroles sistēmu. Upleja norādīja, ka kontroles uzlabošanas “visi pasākumi veikti”.

    Viņa arī uzsvēra, ka kopumā pēdējos gados finanšu sektora sakārtošanā ir izdarīts daudz, un sektors ir mainījies.

    Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Pēters Putniņš šos pārmetumus nodēvējis par „pagātnes lietu”, turklāt atklātos trūkumus banka ir novērsusi.

    „Gan Dānijā, gan Igaunijā kontroles dienesti ar šo jautājumu strādā. Tie gadījumi ir notikuši pagātnē, kas ir jāpārbauda. Ja viņi nāks ar secinājumu, ka kontrole “Danske” bankā ir novedusi pie tā, ko mēs varam kvalificēt kā naudas atmazgāšanu. Un ja cita starpā citi kredītinstitūti, ne tikai šī banka, tur noteikti būs daudz vairāk banku iesaistīsies. Jūs saprotiet, ka tā sistēma ir savstarpēji saistīta. Ja vienam ir problēmas, tad visdrīzāk īpaši pie tādām summām būs ļoti daudz banku, kuras būs iesaistītas. Es vēlreiz atkārtoju, ar nosacījumu, ja tas viss tiks pierādīts. “

    Bet “Swedbank” gadījumā mēs esam konstatējuši, ka sistēma bija pārāk vaļīga. Tas bija iemesls, kāpēc mēs arī attiecīgo sankciju piemērojām. Un šeit svarīgi ir, ka reakcija ir bijusi,” sacīja Putniņš.

    Pēters Putniņš: Par informāciju par “Swedank”Ella Semjonova

      “Banka pilnībā slēdza tā sauktos nerezidentu kontus. Sadarbība ir bijusi ļoti laba, izpratne ir bijusi arī augstā līmenī. Tā drīzāk ir kārtējo reizi tāda atbalss no pagātnes, bet tā reakcija no Latvijas jau ir bijusi,” sacīja Putniņš.

      Ziņas par "Swedbank" iespējamu izmantošanu naudas atmazgāšanā ir rūpīgi jāpārbauda, uzskata premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Viņš nespēja plašāk komentēt izskanējušās aizdomas, taču minēja, ka uzsāktā finanšu sektora kontroles reforma turpmāk ļaus izvairīties no līdzīgām bažām.

      Tikmēr Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa šobrīd atturējās “komentēt jebkādas ziņas, kas ir publiski izskanējušas. Jebkurā gadījumā mēs pārbaudīsim šīs ziņas. [..]  Vēl es gribu norādīt, ka “Swedbank” viennozīmīgi ir tas subjekts, kurš ir ļoti cieši sadarbojies ar Kontroles dienestu un sniedzis ļoti daudz vērtīgas informācijas”.  

      “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā gan pēc klientu skaita, gan aktīvu apjoma.

      KONTEKSTS:

      Naudas atmazgāšanā iesaistītā “Danske Bank” ir paziņojusi, ka apturēs savu darbību Baltijas valstīs un Krievijā. “Danske Bank”, kurai Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Krievijā kopumā ir aptuveni 3 tūkstoši darbinieku, gan saglabās savu pakalpojumu centru Lietuvā.

      "Danske Bank" pārkāpumu patiesais apmērs nāca gaismā pagājušā gada rudenī, kad daļēji sabiedriskā spiediena ietekmē banka publiskoja savas iekšējās izmeklēšanas ziņojumu. Pēc šī ziņojuma, pārbaudēm bankā un Igaunijas finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta sniegtās informācijas uzraugi nolēma, ka banka jāaizver. Iestādē norādīja, ka banka daudzu gadus pārkāpusi likumu cīņai ar naudas atmazgāšanu, strādājot ar augsta riska klientiem, kuri veica aizdomīgus naudas pārskaitījumus ar bankas starpniecību.

      Kopš 2014. gadā radās aizdomas par nelikumīgiem darījumiem bankas Igaunijas filiālē, banka būtiski samazināja nerezidentu naudas darījumu skaitu. Lielākā daļa atmazgātās naudas nākusi no Krievijas un pēcpadomju valstīm un varētu būt saistīta ar krāpšanām, kuras 2007. gadā atklāja krievu advokāts Sergejs Magņitskis.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Ekonomika
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti