Panorāma

Ohlobistinam iebraukt liegts, bažījoties par uzstāšanās saturu

Panorāma

Ukraina gatavojas vēlēšanām

Bankas signalizē par shēmās izkrāptiem miljoniem

«Swedbank» signalizē par «shēmās» izkrāptiem miljoniem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Vēl viena komercbanka paudusi satraukumu par krāpnieciskās shēmās zaudētiem desmitiem miljonu eiro -  “Swedbank” nosaukusi vairāku tiesnešus un maksātnespējas administratorus, kuri, bankas ieskatā, saistīti ar negodprātīgu uzņēmēju mēģinājumu atbrīvoties no ievērojamām parādsaistībām. 

Tieslietu ministrs situāciju pagaidām nekomentē, bet Maksātnespējas administrācijā atzīst – banku izgaismotā problēma tiešām ir aktuāla.

„Swedbank” norāda, ka spilgtākajos gadījumos, kad uzņēmējs izvairījies no kredīta apmaksas, izmantoti fiktīvie kreditori, juridiskās adreses maiņa, lai nokļūtu konkrēta rajona tiesas piekrītībā, veiksmīgi īstenots ārpustiesas tiesiskais aizsardzības process un norakstītas daudzmiljonu parādsaistības.

Bankā uzskata, ka šādi SIA “Tērbatas biznesa centrs” nodarījis bankai teju 10 miljonus lielus zaudējumus.

„Izmantojot šos, tā saucamos, procesuālos un likumam atbilstošos līdzekļus, ir norakstītas mūsu saistības 80% apmērā,” LTV stāstīja   AS “Swedbank” Juridiskās daļas vadītājs Ivars Dimants.

Viņš arī norādīja, ka sākotnējais īpašnieks, kam pieder īpašums no paša sākuma, kad banka ar viņu noslēdza līgumu un kad radās domstarpības par saistību izpildi,  joprojām strādā, un īpašums joprojām ir „naudu nesošais īres objekts, kur ir spēcīgi enkurnomnieki, solīdi biroji”.

Zvanot uz vienīgo „Tērbatas biznesa centra” tālruni, ko var atrast internetā, vairākas dienas pēc kārtas, atbildes nebija, tāpēc LTV Ziņu dienests sastapt šīs iesaistītās puses pārstāvjus devās uz pašu Tērbatas biznesa centru.

Tur sastaptais ēkas dežurants, konsultējies pa tālruni, gan tikai noplātīja rokas.

„Jūs atstājat kaut kādu vizītkarti, viņi nākamnedēļ sazināšoties. [..] Neesot tur neviena,” sacīja dežurants.

„Swedbank” uzsver – līdzīgos gadījumos pēdējo gadu laikā banka cietusi desmitos miljonu eiro zaudējumus.

Par shēmošanas gadījumiem runā arī akciju sabiedrība „Reverta”.

„Swedbank” juridiskās daļas vadītājs Ivars Dimants uzskata – galvenā problēma ir tiesneši un maksātnespējas administratori, kas palīdz īstenot uzņēmumu tiesiskās aizsardzības procesus, nevērības vai personīgas ieinteresētības dēļ, neievērojot, ka kreditoru vairākums, tikai ar kura atbalstu šāda parādu dzēšana ir iespējama, ir fiktīvi naudas aizdevēji, kamēr galvenais kreditors – banka – lēmumu ietekmēt nevar. 

„Ne jau likumā ir problēma, bet likuma piemērošanā un, jo sevišķi, tā piemērotājos, cilvēkos ir tā problēma,” uzskata bankas pārstāvis Ivars Dimants.

Fiktīvo kreditoru problēmu atzīst arī Maksātnespējas administrācijā (MNA). Nekomentējot konkrēto gadījumu, administratoru uzraudzības departamenta direktore atzīst – sūdzības ir, tās tiek izskatītas, bijuši arī lēmumi atcelt administratorus no kādas lietas, kā arī pārtraukt sertifikāciju. Tur piekrīt banku paustajam – vaina nav likumos.

„Mans subjektīvais viedoklis, ka tā ir konkrētu personu rīcība, jo, ja procesā ir iesniegts kreditora prasījumus un administratoram pēc dokumentiem – viņa rīcībā ir parādnieka dokumentācija – ir jāspēj kā nozares speciālistam izvērtēt, ir fiktīvs vai nav fiktīvs,” norāda MNA Administratoru uzraudzības departamenta direktore Ilze Kalniņa.

Visi četri „Swedbank” publicētajā shēmā minētie tiesneši ir no Centra rajona tiesas. Viens no viņiem – Raimonds Buls, kurš pēc „Swedbank” teiktā vērsies pret banku par goda un cieņas aizskaršanu. Vēl viena no minētajām, Centra rajona Tiesas priekšsēdētāja Sandra Meliņa situāciju komentē rakstiski, noliedzot savu vai citu shēmā minēto tiesnešu negodprātīgu rīcību.

“Man nav pamata domāt,  ka kāds tiesnesis, izskatot lietu, ir rīkojies negodprātīgi, nav iedziļinājies lietas būtībā un apzināti pieņēmis nelikumīgu nolēmumu," pauda Meliņa.

"Tāpat nav pamata apšaubīt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnešu profesionalitāti un godprātību.  Jāatzīmē, ka Latvijā tiesnešu nolēmumu likumību un pamatotību nevērtē  banka vai citi lietas dalībnieki, bet augstāka tiesu instance, piemēram, Augstākā tiesa,” norādīja tiesnese.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA) ne konkrēto gadījumu, ne situāciju kopumā pagaidām nekomentē.

„Es esmu lūdzis tieslietu ministrijas atbildīgajām amatpersonām man sniegt informāciju attiecībā uz šīm konkrētajām lietām, daļa informācijas ir sagatavota un daļa būs manā rīcībā nākamajā nedēļā, un tad es arī izvērtēšu,” pauda ministrs.

„Swedbank” apsver iespēju uzsākt starptautisku tiesvedību pret valsti, ja līdzekļus atgūt neizdosies.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti