Pēdējā laikā zinātnieki atzinuši, ka kaitīgi ir nevis dzīvnieku tauki, tajā skaitā sviests, bet īsti laba nav palmu eļļa, kuru plaši izmanto pārtikas ražošanā. “Pēdējo 3-4 mēnešu laikā sviesta cenas ir sasniegušas nebijušus augstumus tāpēc, ka Amerika, kas ir milzīgs tirgus, sākuši atteikties no augu taukiem, lieto sviestu. Tas ir arī patērētāju pieprasījums, kuri sapratuši, ka augu tauki nav labi cilvēka organismam. Un otrs – atvēries Ķīnas tirgus. Līdz ar to Eiropa no sviesta ir izslaucīta, un cenas kāpj augšā,” skaidro Piensaimnieku asociācijas valdes locekle Dace Ozola.
Cesvaines piena pārstrādes uzņēmums galvenokārt specializējies siera ražošanā, taču nelielos daudzumos tur top arī sviests un biezpiens. Pagājuši tie laiki, kad pārstrādātājiem bija jācīnās par eksporta tirgiem. Cesvaines bioloģiskie sieri un sviests visi aiziet uz Skandināvijas valstīm, pārējie sieri uz Izraēlu, Angliju, Austrāliju, pietiek arī Latvijas tirgum. Tiesa gan, sviestu saražot kļūst aizvien grūtāk.
“Lai nodrošinātu sviesta apjomu Latvijas patērētājiem, esam spiesti iepirkt piena taukus, kurus mēs izmantojam sviesta ražošanā. Jo piena tauku procents pašā pienā ir salīdzinoši zems, tāpēc mēs piena taukus iepērkam vai nu no pašmāju zemniekiem, vai nu no Eiropas. Un tur jau piena tauku cenu diktē, un mēs esam spiesti pakļauties,” stāsta “Cesvaines piena” eksporta tirdzniecības vadītājs Artis Bogdanovs.
Interesanti, ka katram ražotajam sava cena, arī katrā veikalā viena un tā pati sviesta paciņa maksā citādi. Cesvaines veikalā 165 grami sviesta ar Himalaju sāli maksā 1,50 eiro, “Maxima” – 2,29 eiro, bet “Rimi” 2,39 eiro.
Tomēr kopumā bez atlaidēm un akcijām sviesta cena visur pārsniedz divus eiro par 200 gramiem. Cena vidēji cēlusies par 36%.
Tiesa gan, sviestam no Lietuvas un Polijas cenas ir par nepilnu eiro zemākas. Taču nozares eksperti prognozē, ka ilgi šāda situācija nebūs – cenas aug visā Eiropā.
“Tik ātri nevar pārorientēties uz piena tauku piedāvājumu. Palmu eļļu vairs nelieto – ir uzņēmumi, kas liek virsū “nesatur palmu eļļu”. Bet tā gotiņa ir tā selekcionēta, lai dod daudz piena ar augstu olbaltumvielu saturu, bet nelielu tauku saturu. Tas bija tāds blakus produkts piena rūpniecībā. Jāpagaida, kamēr izaugs telītes, kam būs liels tauku saturs pienā,” stāsta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Vēl viens cenu celšanās iemesls ir pērnā gada piena samazināšanas kampaņa Eiropā. Par katru samazināto piena kilogramu zemniekam maksāja 14 centus. Kopējais ražošanas apjoma samazinājums bija 834 000 tonnas.
“Arī Latvijā ir tas pats – daudzas saimniecības beidza nodarboties ar piena lopkopību. Tas ir svārsta princips: tad cenas bija zemē, tagad pieprasījums aug; svārsts iet uz augšu,” norāda Ozola no Piensaimnieku asociācijas.
Šobrīd piena lopkopjiem vairs nav jāuztraucas par produkcijas noietu. Tagad jādomā, kā uzlabot piena tauku saturu, kas šobrīd pasaulē ir īpaši pieprasīts.
Un tas nav viena gada darbs. Savukārt patērētājiem jārēķinās, ka cenas sviestam nekritīs – vismaz tuvākajā laikā nē.
