Covid-19 pandēmijas dēļ smagi cietusī pasaules ekonomika 2022. gadā nespēja atlabt, jo Krievijas uzsāktais pilna apmēra karš Ukrainā izraisīja strauju energoresursu cenu un inflācijas pieaugumu.
Prognozes liecina, ka 2023.gads pasaules ekonomikai būs vēl izaicinošāks.
"Lielākajai daļai pasaules ekonomikas šis būs smags gads, vēl smagāks nekā aizvadītais. Kāpēc? Tāpēc, ka trīs lielāko ekonomiku – ASV, Eiropas Savienības un Ķīnas – izaugsmes temps samazinās vienlaicīgi," norāda SVF izpilddirektore Georgijeva.
"ASV ekonomika ir visizturīgākā, tā var izvairīties no recesijas. Eiropas Savienību ļoti smagi ir skāris karš Ukrainā. Puse Eiropas Savienības šogad piedzīvos recesiju. Arī Ķīnai šis gads būs grūts, bet tas nozīmēs negatīvas tendences visā pasaulē," atzina Georgijeva.
"Ja mēs skatāmies uz attīstības valstu ekonomikām, tad situācija ir vēl drūmāka. Kāpēc? Tāpēc, ka bez visa pārējā tās ietekmē arī augstās procentu likmes un ASV dolāra vērtības pieaugums. Valstīm, kurām ir augsts parādu līmenis, tas ir postoši," Georgijeva sacīja intervijā telekanālam CBS.
Starptautiskais Valūtas fonds jau oktobrī brīdināja, ka 2023. gadā vairāk nekā trešā daļa globālās ekonomikas piedzīvos lejupslīdi un ka pastāv 25% varbūtība, ka pasaules iekšzemes kopprodukta izaugsme būs mazāka par 2%, ko organizācija definē kā globālu recesiju.
Georgijeva norādīja, ka arī valstīs, kuras šajā gadā nepiedzīvos recesiju, miljoniem cilvēku jutīsies tā, it kā recesija būtu.
Tas būs saistīts gan ar joprojām augstajām energoresursu cenām un inflāciju, gan ar pieaugošajām procentu likmēm un Covid-19 izplatību Ķīnā, kas atsauksies uz pasaules ekonomiku.
Runājot par kara pārņemtās Ukrainas ekonomiku, Georgijeva bija pozitīvi noskaņota. Viņa norādīja, ka Ukrainas tautsaimniecība ir izrādījusies izturīga un spējīga funkcionēt arī ārkārtīgi smagos apstākļos, tāpēc valstij nedraud tūlītēja maksātnespēja. Protams, ka Ukrainas ekonomika arī turpmāk būs atkarīga no starptautiskās finanšu palīdzības.
