Ieilgušais militārais konflikts Ukrainas austrumos valsts ekonomiku šogad iedragājis vairāk nekā prognozēts iepriekš. Tas ir iemesls, kāpēc Starptautiskā Valūtas fonda misijas vadītājs Ukrainā Nikolajs Georgijevs informējis, ka šogad Ukrainas ekonomika saruks vēl par 9% līdz šim prognozēto 5% vietā. Pesimistiski ir arī inflācijas rādītāji – jaunākā prognoze liecina, ka līdz gada beigām tā sasniegs 46% saistībā ar nacionālās valūtas vērtības kritumu un energoresursu sadārdzināšanos Ukrainā.
Valūtas fonda misijas vadītājs arī uzsvēris, ka, par spīti grūtībām, viņš saņēmis pozitīvus signālus par to, ka Ukrainas valdība apņēmusies realizēt gaidītās reformas. No tā būs atkarīga kārtējās daļas izmaksa Ukrainai no kopējā aizdevuma 17,5 miljardu vērtībā, par kuru abas puses vienojās pagājušajā mēnesī pēc ilgām un līdz tam neveiksmīgām sarunām. Šo naudu plānots izmaksāt nākamajos četros gados.
Vienlaikus Ukraina var rēķināties ar atbalstu no vairākām Eiropas Savienības valstīm. Piemēram, aizvadītajā nedēļas nogalē Kijevu apmeklēja Vācijas ārlietu ministrs un solīja palīdzēt gan kreditēt Ukrainu, gan sniegt naudu infrastruktūras projektiem.
„Mēs atbalstām lielu reformu plānu, un, lai to realizētu, Ukrainai ir vajadzīgs milzīgs starptautisks atbalsts. Mēs šo atbalstu sniegsim vairākos veidos. Jau tagad esam devuši vairāk nekā 200 miljonu eiro dažādiem plāniem, kas saistīti ar reformu projektiem. Turklāt 500 miljonus kredītos, par ko runājām iepriekšējā nedēļā,” norādīja Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.
Starptautiskie aizdevēji vēlas redzēt aktīvu cīņu ar gadu desmitiem valstī plaukušo korupciju, kas ir būtiskākais kavēklis reformu efektivitātei. Taču, kā uzsver Kijeva, valsts kabatu visvairāk tukšo militārie tēriņi, un situācija nebūtu tik katastrofāla, ja konfliktā valsts austrumos aktīvu militāru un finansiālu palīdzību separātistiem nesniegtu Krievija.
