"Direktoru padomes lēmums iekļaut juaņu rezerves valūtu grozā ir svarīgi Ķīnas ekonomikas intergrācijai globālajā finanšu sistēmā. Tas ir arī atzinības apliecinājums tam progresam, ko Ķīnas varas iestādes panākušas pēdējos gados valūtas un finanšu sistēmas reformēšanā," teica Lagarda.
Analītiķi SVF lēmumu nodēvējuši par simbolisku, ņemot vērā, ka juaņa jau faktiski tiek izmantota starptautiskos norēķinos visā pasaulē un tā tiek uzskatīta par "brīvi izmantojamu valūtu".
Ja vēl 2010.gada oktobrī Ķīnas juaņa ierindojās 35.vietā starp pasaulē biežāk izmantotajām norēķinu valūtām, tad šā gada oktobrī tā bijusi piektā populārāka valūta norēķinos.
Pašlaik SVF rezerves valūtu grozā ir ASV dolārs, eiro, Lielbritānijas sterliņu mārciņa, kā arī Japānas jēna.
2010.gadā, kad pēdējo reizi pārskatīts rezerves valūtu grozs, SVF atteica iekļaut juaņu šajā sarakstā – tobrīd Ķīnas nacionālā valūta neesot atbildusi noteiktajām brīvas izmantošanas prasībām, ziņo BBC.
