Starptautiskais Valūtas fonds, salīdzinot ar oktobrī izteiktajām aplēsēm, par 0,3 procentpunktiem samazinājis gan šī, gan nākamā gada globālās ekonomikas izaugsmes prognozi. Saskaņā ar jaunākajām aplēsēm, šogad pasaules ekonomika augs par 3,5%, bet 2016.gadā- par 3,7%.
Fonds gan norāda, ka globālo ekonomiku pozitīvi ietekmēs zemās naftas cenas, kas ir laba ziņa vairumam pasaules valstu. Tomēr tas pietiekami neatsver tādus negatīvos faktorus kā investīciju vājums, lēnāks tirdzniecības apjoma pieaugums un patēriņa preču cenu kritums.Globālo izaugsmi kavēs arī ne tik ļoti spožās ekonomikas izredzes Ķīnā, Krievijā, eirozonā un Japānā.
Runājot par eirozonu, SVF sagaida, ka vienotās valūtas savienībā atkopšanās no krīzes turpināsies, taču ne tik strauji, un iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozes samazināta. Proti, aplēsts, ka šogad eirozonas ekonomika augs par 1,2%, bet nākamgad - par 1,4%. Starp galvenajām prioritātēm vajadzētu būt cīņai pret deflācijas draudiem.
Eirozonaā un arī Japānā, bažas joprojām ir par stagnāciju un zemo inflāciju, un ir nepieciešami ilgstoši monetārās stimulēšanas pasākumi. Tikmēr ASV ir starp tām valstīm, kuras ekonomiskās izaugsmes prognoze ir pat palielināta. Fonds lēš, ka šogad Savienoto Valstu IKP augs par 3,6%, un nākamgad par 3,3%.
Savukārt Krievijai prognoze samazināta viskrasāk. Ja vēl oktobrī Starptautiskais valūtas fonds prognozēja nelielu, bet tomēr izaugsmi, tad tagad aplēses liecina, ka šogad Krievijas IKP kritīsies par 3%. Nākamgad - par 1%. Iemesli - krasais naftas cenu samazinājums un ģeopolitiskā saspīlējuma pieaugums. Citiem vārdiem - krīze Ukrainā un rietumvalstu sankcijas pret Kremli.
Bet pasaules otrās lielākās ekonomikas Ķīnas izaugsme šogad prognozēta 6,8% apmērā, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk, nekā oktobrī. Ja aplēses piepildīsies, tad šī būs pirmā reize kopš 1990.gada, kad Ķīnas IKP kāpums nepārsniegs 7% atzīmi, norāda SVF. Zemāka izaugsme Ķīnā ir viens no faktoriem, kas ietekmējis globālās ekonomikas izaugsmes prognozes samazināšanu.
Otrdien arī Ķīnas statistikas birojs nāca klajā jaunākajiem datiem. Tie liecina, ka valsts ekonomika pērn palielinājusies par 7,4%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk, nekā gadu iepriekš. Tas ir lēnākais IKP pieaugums pēdējo 24 gadu laikā. Pekina par šo tendencei īpašu satraukumu nepauž, norādot, ka vēlas pārveidot ekonomiku, lai tā vairāk balstītos uz iekšējo patēriņu, nevis plašām investīcijām.
SVF vadošais ekonomists Olivjē Blanšārs klāstīja, ka vidējā termiņā nākotne Eiropā neizskatās tik gaiša. „Investīcijas ir vājas, un vairumam valstu mēs prognozes, kaut arī nedaudz, bet pazeminām. Esam arī pesimistiski par naftas cenu ietekmi. Tās palīdzēs, taču mēs uz to nevaram paļauties,” atzina ekonomists.
Pēc fonda prognozēm, ASV turpinās sasniegt pozitīvus rādītājus starp lielākajām attīstītajām ekonomikām, tikmēr Ķīnas ekonomika, kas pērn piedzīvoja 24 gados lēnāko izaugsmi, turpinās palēnināties saistībā ar vāju eksporta pieaugumu un lejupslīdi nekustamo īpašumu tirgū. Tas savukārt būtiski ietekmēs Ķīnas tirdzniecības partnervalstīs, sevišķi pārējo Āziju.
Globālās izaugsmes palēnināšanās tiks apspriesta gadskārtējā Pasaules ekonomikas foruma Davosā, taču nevienam nav šaubu, ka tajā dominēs arī tādi temati kā islāmistu terorakti Parīzē, kā arī karadarbība Irākā un Ukrainā. Francijā, Beļģijā un Vācijā foruma priekšvakarā veikti policijas reidi, kuros aizturēti vairāki desmiti islāmistu, kas plānojuši jaunus uzbrukumus Eiropā. Pastiprināti drošības pasākumi noteikti arī foruma norises vietā.
„Protams, šī gada sarunās mēs cieši pievērsīsimies terorisma problēmai. Tas nav tikai par Francijas uzbrukumiem, bet arī par „Boko Haram” un notikumiem Tuvajos Austrumos. Terorisms mūsdienās ir globāls fenomens. Mēs cenšamies piedāvāt dažādas iniciatīvas (dažreiz kuluāros), lai sasēdinātu naidīgas puses pie viena galda. Tas attiecas ne tikai uz Ukrainas konfliktu, bet arī uz situāciju Sīrijā un Lībijā. Mēs ceram panākt nelielus progresa soļus,” atzina Davosas foruma dibinātājs Klauss Švabs.
Starp divarpus tūkstošiem pasaules ietekmīgāko personu, kas šogad piedalīsies Davosas forumā, būs arī Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele, Ukrainas prezidents Petro Porošenko un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma Davosā piedalīsies plenārsēdē par izaugsmi un stabilitāti, bet kaimiņvalsts Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite būs viena no galvenajām runātājām foruma enerģētikas sadaļā.
